Recenzija par Arvīda Krieva filmu "Dancis pa trim"

Sižeta darbības gaitā nozīmi ietvēra pat vardes tēls. Kad mūsdienu posmā parādījās sirmais kungs, grūtības sagādāja viņa personības atšifrēšana, bet kad tālajā pagātnē Fredis negaidīti tiek pārbiedēts no vardes, tad automātiski šī epizode un šī persona saslēdzās ar sirmo kungu un to, kā viņam nācās iegādāties vardi. Šie kadri izveidoja nojausmu, kura filmas beigās ieguva apstiprinājumu, jo Fredis apšaudē tomēr izdzīvoja un pēc neskaitāmiem gadiem izlēma atgriezties savā dzimtenē.
Režisors ar šo filmu parādījis cik svarīgi ir neļauties mirkļa kārdinājumiem, ka nepārdomātas darbības un atsevišķas nejaušības var liktenīgi un neatgriezeniski ietekmēt neskaitāmu cilvēku likteņus. Ļoti atbilstoši likās Rūdolfa Plēpja varoņa teiktie vārdi, ka mīlestība kara laikā vienmēr ir nelaimīga, jo tā visvairāk ir atkarīga no apstākļiem, nevis pašiem mīlētājiem. Kara stāvokļa sekas ir neizdzēšami ietekmējušas itin visus, kas ar to saskārās. Tādēļ arī jaunais Atis tik apņēmīgi tiecās noskaidrot sava vectēva personību, kuru nu jau par sirmu vecmāmiņu tapusī Sandra nekādi nevēlējās izpaust. Tik stipri tas pagātnes satricinājums bija ieslīdzis apziņā.
…