Recenzija par izstādi "No de facto līdz de iure"

Izstāde veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienai. Tā galvenokārt vēsta par Latvijas mākslinieku lomu un devumu 20.gs sākumā un mākslas attīstību, pār mākslas īpatnībām un, protams, spilgti atklāj mūsu Latvijas valsts vēsturi laikā no I pasaules kara līdz neatkarīgas Latvijas pirmajiem patstāvēšanas gadiem.
Tā kā Latvija šogad ir piedzīvojusi savu 90.dzimšanas dienu, tad šī izstāde ir tikpat īpaša kā pati Latvija. Pirmo reizi tik plašai sabiedrības daļai tiek izrādīti laicīgās Latvijas pirmo mākslinieku darbi, apvienojot glezniecību, grafiku, tēlniecību un fotomākslu. Manuprāt, tieši šī daudzveidība padarīja izstādi ļoti interesantu un skatāmu, un katru cilvēku piesaistīja ar savu mākslas veidu.
20.gs 20.gados Latvijā galvenokārt bija attīstījies klasiskais modernisms, rosinot pievērsties drosmīgiem izteiksmes līdzekļu meklējumiem. Lai aizstāvētu savus avangardiskos uzskatus, 1920.gadā jaunie mākslinieki apvienojās Rīgas mākslinieku grupā, kuru starpā bija arī tādi mākslinieki kā Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks, Romans Suta, Niklāvs Strunke, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, Oto Skulme, Emīls Melderis un citi viņu laikabiedri, vēlāk iegūtā valstiskā neatkarība spārnoja radošas brīvības centieniem, drosmīgiem un netradicionāliem formas meklējumiem, kas noteica jaunu attīstības pavērsienu Latvijas mākslā.

…