Pārdomas par dokumentālajām filmām "Šķērsiela" un "Mārtiņš"

Dokumentālās filmas “Šķērsiela” notikumi risinās kādā mazā Pārdaugavas ieliņā. Tas ir stāsts par Šķērsielas iedzīvotāju ikdienu. Režisors it kā izvēlējies vienkāršus, necilus cilvēkus, kuri dzīvo tādā kā savā pasaulē, tomēr pēc filmas noskatīšanās visi varoņi paliek atmiņā. Katram no varoņiem ir kāda spēcīga īpašība, kas iespiežas prātā. Piemēram, taksists Jūlis, kurš mīl daudz runāt un aprunāt, un Aldis, kurš visu laiku sludina Dievu, bet tajā pašā laikā tiecas pēc laicīgiem labumiem, rauš naudu, neinteresējoties par to, ka tiek traucēti apkārtējie.

Filma ir par zēnu vārdā Mārtiņš ar īpašām vajadzībām. Filma liek aizdomāties par to, vai mūsu sabiedrība ir gatava pieņemt šādus cilvēkus un vai vide, kurā mēs dzīvojasm vispārir piemērota cilvēkiem ar īpāšām vajadzībām. Mani pārsteidz tas, ka ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš filmas uzņemšanas, bet šajā jautājumā ganrīz nekas nav mainījies.…