Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:286379
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.11.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Not used
Extract

Tagadējās Dzelzavas teritorijā bijušas divas muižas – Dzelzavas un Bučauskas un piecas lopu jeb pusmuižas.
Dzelzavas muižas centrs veidots 18.gadsimta otrajā pusē līdz 19.gadsimta sākumam. Ap centrālo laukumu simetriski izveidojās apmēram 1750.-1755.g. baroka stilā1 celta pils (1.att., skat. pielikumā) un divas nelielas galveno kalpotāju mājas. Vienā dzīvoja stārasts – pārvaldnieks, otrā vēlāk iekārtots pasta kantoris. Tālāk atrodas klēts, kas 20.gs. 30.gados pārbūvēta par aizsargu namu jeb tautas namu, un pretī tai garāka vienstāva ēka, kur dzīvoja galdnieks, dārznieks un kalējs ar savām ģimenēm. Muižai bija savs spirta brūzis „brankūzis”, 20.gs. sāk. tur jau bija izbūvēti dzīvoklīši. 1884.gada 6.septembrī „muižā, pie pašas Obras malas” atvērts jauns krogs (no Doku Ata vēstules). Blakus krogam bija ūdensdzirnavas un dēļu zāģētava, bet uz Bučauskas pusi vēl redzami vējdzirnavu mūri. Droši vien par Obru (Abru) saukts dzirnavu dīķis. Krogi, kur tirgoja vietējo alus un degvīna brūžu produkciju, bija muižu galvenais ienākumu avots. 1757.gadā Vidzemē bija 933 muižu krogi un tikai 29 skolas. Kopumā Dzelzavas muižas kompleksā ietilpa vairāk kā 20 ēku un baronu kapi (Muceniece 1993; Jubels 2003).

Pils īpašnieki, apsaimniekotāji

„Fon Igelstromu (von Igelstrom) dzimtas īpašumā muiža bija no 1724. - 1765.g., bet pēc tam pāriet fon Tranzē (von Transehe) īpašumā.” (Madonas raj. pašvaldība 2007, ER)
19.gs. un 20.gs. sāk. Dzelzava piederēja Tranzē-Rozeneku dzimtai – Frīdriham, pēc tam viņa dēlam Šarlam. Frīdrihs Georgs fon Tranzē-Rozeneks (Friedrich Georg von Transehe-Roseneck) miris 1887.gada decembra beigās.
Muižas pārvaldnieks 1880.-1890. gados bijis Ādolfs Sadovskis, pēc tam Augusts Kēlbrants un Jānis Torgants (nošauts 1917.g.).…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register