5.2.Vāka dizaina elements – plakāts.
(Bildes kurām, nav vajadzīgs paskaidrojums.)
No 19.gadsismta 90.gadiem līdz 20.gadsimta 60.gadiem, viena veida vāka dizains dominēja žurnālu dizainā. Tas nebija vienīgais šāda veida vāka dizains, kurš pastāvēja, bet plakāta tipa vāka dizains tika izmantots uz tik daudziem neaizmirstamiem žurnāla vākiem, uz tik dažādiem izdevumiem, ka tas dažreiz tiek ņemts kā standarts pēc kura visi cita veida vāku dizaini būtu jāveido.
Izcili profesionāli ilustrētāji parādījās 19.gadsimta beigās. Daudzi ieguva savas prasmes atsaucoties uz mākslas plakātiem no Art Noveau2 kustības (daži piemēri no Muha darbiem, ir palikuši kā standarti interjeristu katalogos). Ilustrētāju darbi – nogādājot savus mākslas darbus uz lapas, ar nelielu palīdzību no kvalificētiem gravieriem – dominēja kā grafiskais dizains, kaut arī izcilas fotogrāfijass pastāvēja jau tajā laikā. Sākot ar 20.gadsimtu, vairāki ilustrētāji, tostarp Čarlzs Dana Gibsons(Charles Dana Gibson) un Maksfīlds Perišs (Maxfield Parrish), kļuva slaveni; viņu darbi parādījās ne tikai uz daudziem žurnālu vākiem, bet viņi saņēma arī peļņu par darbiem, kas parādījās žurnāla iekšpusē.
Daudzi no šiem pārspilēti lielajiem žurnālu vākiem izskatījās tā, it kā tie tiktu spedciāli iespiesti, lai tos ierāmētu un pieliktu pie sienas.
Dizainers Džonsons (Johnson) un Prijatels, definēja plakāta tipa vākus kā „dizainu, kurā nav vāka robežlīnijas, pasludinātas tēmas, un attēls parasti nav aizklāts ar attiecīgā žurnāla logotipu. Lielākā daļa plakātu tipa vāki no 1890. līdz 1940.gadam nebija saistīti ar stāstu iekšpusē žurnālā. Drīzāk žurnālu vāki attēloja sezonu vai saturēja vispārējo sabiedrības noskaņojumu".
Šis izdevums definē plakāta tipa vāku nedaudz brīvākā veidā, lai iekļautu vākus, uz kuriem logo tiek uzspiests virs vāka mākslas, saturot nelielu vāka robežlīniju, izsludinot žurnāla tēmu. Bet tā paliek māksla, lielākā daļa no šiem vākiem sastāv no krāšņām ilustrācijām vai valdzinošām fotogrāfijām. Piktrogrammu ziņu žurnāli šī perioda laikā izmantoja dažādus ilustrētus plakātu tipa vākus, ieskaitot plakātu mākslu un gravējumus izgatavotus no fotogrāfijām. Iepriekš minētie žurnāli - „Leslie 's Weekly”, „Munsey”, un „Harper’s Weekly” - kas bija pārspilētos formāta izmēros skatoties pēc mūsdienu standartiem -regulāri lietoja milzīgas ilustrācijas uz vākiem, ar smalkām, ja tādas vispār lietoja, vāka robežlīnijām.
…
