17. gadsimta pirmajā ceturksnī Ziemeļeiropas manierisms iegāja jaunā fāzē, kam bija raksturīgs tā saucamais auss skrimstalas ornaments – plūstošs un asimetrisks, tas prasīja izpildījumam spēcīgu reljefu. Manierisms kļuva vēl fantastiskās un dramatiskās, kas labi redzams hercogienes Elizabetes Magdalēnas sarkofāga veidojumā, ko 1645. gadā darinājis Jelgavas alvas lējējs Francis Varnrāts.
Bēru ceremonijas kļuva greznākas jau hercoga Jēkaba, bet it īpaši – hercoga Fridriha Kazimira laikā. Viņa bēres, par kurām saglabājies sīks apraksts, iemiesoja to greznības ideālu, pēc kura viņš visu mūžu bija tiecies. Fridrihs Kazimirs bija pirmais hercogs, kuru apglabāja pilnā galma parādes tērpā.
Visos trijos sarkofāgos izpaužas baroka stila iezīmes. Manierisma augstā kastes forma ar lauzīto vāka gala siluetu te pārtapusi vienkāršā sešstūru prizmā, kas ar savu kompakto masu spēcīgi balstās uz ērgļa ķetnām, kuras aptvērušas lodi. Visas plaknes klāj veikli modelēti ciļņi: hercogam un viņa dēlam tajos attēlotas kara trofejas, palmu un lauru zari. Visiem trim sarkofāgiem kopīgs akanta lapu rotājums – baroka stila vadošais ornamentālais motīvs.
NOBEIGUMS UN SECINĀJUMI
Savā kursa darbā kultroloģijā es gribēju sniegt ieskatu par Jelgavas pils tapšanu un tās attīstību līdz pat mūsdienām. Darbā iespējami detalizēti izklāstīju kā tika celta Jelgavas pils un kas bijuši tās saimnieki. Vienu nodaļu savā darbā veltīju F.B. Rastrelli darbam Latvijā. Analizēju pils arhitektonisko nozīmi Latvijas kultūras vēsturē.
Rakstot šo darbu es iepazinos ar vienu no lielākajām un skaistākajām Latvijas pilīm un tās vēsturi. Savā darbā gribēju parādīt kādi likteņi un varas ir skārušai Jelgavas pili, bet tā ar vien ir atjaunota, lai ar vēl lielāku spožumu priecētu mūs.
Jelgavas pils ieņem nozīmīgu vietu Latvijas vēsturē, kā arī kultūras dzīvē. Mūsdienās tā ir nozīmīga izglītības iestāde lauksaimniekiem, kā arī citu specialitāšu pārstāvjiem.
…
