Reiterna nams

Vecākie pieejamie nama plāni datējami ar 1890. gadu. Būvķermeņa konfigurācija plānā ir tuva kvadrātam ar nelielu trapecveida piebūvi dienvidaustrumu stūrī. Ēkai ir pagrabstāvs, divarpus dzīvojamie stāvi, no kuriem pēdējais ir pusstāvs – antresola stāvs. Reiterna nama piemērs demonstrē baroka laikam tipisko simetrisko telpu plānojumu: pirmajā stāvā bija izvietota dīle – telpa darījumiem un reprezentācijai, kā arī kantora telpas un kambari labajā un kreisajā pusē. Apakšstāva centrālajā daļā atradās kāpnes, kas veda uz otrajā stāvā iekārtotajām dzīvojamām telpām. Otrā stāva plānojums bijis zināmā mērā līdzīgs pirmajam, savukārt antresola stāvs bija paredzēts veikala kalpotāju izmitināšanai. Reiterna nams, tāpat kā Dannenšterna nams, sevī apvienoja dzīvojamā nama – noliktavas un pilsētas rezidences (Stadtpalast) iezīmes: divi apakšējie stāvi bija domāti sadzīviskām un reprezentācijas funkcijām, kamēr apjomīgie bēniņu stāvi un pagrabi – preču uzglabāšanai. Reiterns apbūvēja arī gruntsgabala otru pusi pret Vecpilsētas ielu: šeit atradās t. s. Kamieļa noliktava ar izteiksmīgu akmens portālu. Reiterna nama pagalma pusē sākotnēji atradusies arī paceļamā ierīce. …