Ilgu laiku Nīderlandē publicēto dokumentu reģistrācija bija tikai pēc privātas iniciatīvas. 17. gs. vairāki grāmatu tirgotāji izveidoja publikāciju sarakstu. Viens no šiem grāmatu tirgotājiem bija Broers Jans (Broer Jansz (1579-1652)) no Amsterdamas, kurš laika posmā no 1640. gadam līdz 1652. gadam, periodiski apkopoja visu Holandes grāmattirdzniecības jauno nosaukumu sarakstu Universālajā katalogā (Catalogus Universalis).
Tomēr holandiešu bibliogrāfijā pārtapa cita Amsterdamas grāmattirgotāja K.L Brinkmana (C.L.Brinkman (1820-1881)) 1858. gadā veidotais Alfabētiskais grāmatu, iespieddarbu un karšu rādītājs (Alphabetishe naamlijst van boeken, plaat en kaartwerken), kas aptvēra 1833 – 1849. gadus. Nākamais izdevums ar tādu pašu nosaukumu, aptvēra laika posmu no 1850.g. līdz 1882.g.
1974. gadā, kad Karaliskā bibliotēka izveidoja eksperimentālo Holandiešu publikāciju krājumu (Depot of Dutch Publication), tas tika darīts ciešā sadarbībā ar toreizējiem Brinkmana kataloga izdevējiem. Pamati Depozīta bibliotēkai tika likti uz savstarpējas vienošanās pamata, ka visas grāmatas, kas tika sūtītas Brinkmana kataloga veidotājiem tika iekļautas arī Karaliskās bibliotēkas Depot. 1976.g., kad Brinkmana kataloga izdošana tika apdraudēta, jo bija pārāk lielas izmaksas un pārāk maza peļņa, Brinkmana kataloga izdevniecība un darbinieki tika pilnībā iekļauti Holandiešu publikāciju krājumā. Un 1982. gadā, kad atbildība par Brinkmana kataloga izdošanu tika pilnīgi nodota Karaliskās bibliotēkas pārziņā Nīderlande ieguva savu īsteno nacionālo bibliogrāfiju.
