IEVADS
Lauksaimniecībā izmantojama zeme un meži aizņem lielāko daļu Latvijas teritorijas, un no tiem lielā mērā ir atkarīgs lauku rajonu ekonomikas stāvoklis un lauku ainava. Lauksaimniecībai joprojām ir svarīga loma lauku ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā. Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc tai ir saistoša Eiropas lauksaimniecības politika.
Eiropas lauksaimniecības politiku ES līmeni nosaka dalībvalstu valdības, un to īsteno dalībvalstis. Šis politikas mērķis ir atbalstīt lauksaimnieku ienākumu stabilitāti un paralēli tam veicināt tirgus pieprasījumam atbilstošas, augstas kvalitātes produkcijas ražošanu, kā arī mudināt lauksaimniekus meklēt jaunas attīstības iespējas.
Lauksaimnieku pamatnodarbošanās ir pārtikas ražošana, un tās procesā tiek izmantotas laika gaita pārbaudītas tradīcijas, ko apvieno ar jaunākajām zinātnes atziņām un tehnoloģijām, lai gala rezultātā būtu iespējams piedāvāt nevainojamas kvalitātes pārtiku par pieņemamām cenām. Tradicionālās prasmes jāapvieno ar tehniskām zināšanām un uzņēmēja talantu. Lauksaimnieki ražošanas un tirdzniecības procesā arvien plašāk izmanto informācijas tehnoloģijas. Turklāt lauksaimniekiem jāspēj pārvaldīt savus īpašumus un jābūt zināšanām par ekoloģiju. Pēdējos gados papildus dzīvnieku veselības un labturības prasībām lauksaimniekiem jāpilda ari pārtikas nekaitīguma prasības. Diez vai vēl kāda cita profesijā ir nepieciešams tik plašs prasmju un spēju spektrs. Vairums saimniecību ir nelieli, bieži vien ģimenes uzņēmumi. Šīs saimniecības daudzos lauku rajonos ir nozīmīgs darba devējs, un tam ir liela ietekme lauku dzīves norisēs. Zemnieki nestrādā vieni – viņi ir pirmais posms pārtikas ražošanas procesa. Dažreiz lauksaimnieki savu produkciju pārstrādā paši, tomēr biežāk pārdod to citiem, kas ražo produktus, ko patērētāji pēc tam var izvēlēties veikalu plauktos.(1)
Viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā ir gaļas liellopu audzēšana. Galvenokārt tāpēc, ka gaļas liellopu audzēšanu var veikt teritorijās, kur augsnes apstākļi nepieļauj veiksmīgu kultūraugu audzēšanu.
Liellopu audzēšanu patērētāju tirgum var sadalīt atšķirīgās nozarēs:
gaļas ražošana (liesās gaļas un nobaroti);
vaislas materiāla audzēšana (tīršķirnes buļļi un telītes).
Dzīvnieku audzēšanas pamatprincipi neatšķiras.
Gaļas liellopu audzēšana var būt gan kā vienīgā saimniecības ražošanas nozare, gan kā nozare papildus līdzekļu iegūšanai.
Lopu audzēšanas un nobarošanas veidi ir dažādi:
bioloģiskā metode,
komerciāli rūpnieciskā nobarošana.
Liellopu labturības noteikumi ir nemainīgi neatkarīgi no audzēšanas veida.
…
