Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:281922
 
Evaluation:
Published: 31.03.2014.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācija    1
  Ievads    3
1.  Radiācija    4
1.1.  Jonizējošais starojums    4
1.2.  Apstarojums    5
2.  Radiācijas avārijas    7
3.  Gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērījumu veikšana    10
3.1.  Mērījumu veikšana normālā situācijā    11
3.2.  Gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērīšana avārijas vai tās draudu gadījumā    11
4.  Personāla individuālā aizsardzība un darba drošība    13
4.1.  Dezaktivācijas kārtība    13
5.  Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā    15
5.1.  Aizsardzības pasākumu plānošana    16
5.2.  Aizsardzības pasākumi radiācijas avārijas gadījumā    17
  Secinājumi    21
  Izmantotā literatūra    22
Extract

Secinājumi
Mūsdienās lielākā daļa radiacijas avāriju ir lokalizēti negadījumi kas saistīti ar radioaktīvajiem materiāliem, ko lieto petījumos, medicīnā vai rūpniecībā, un tie skar mazu iedzīvotāju daļu. Mazākā daļa negadījumu skar lielu skaitu cilvēku un radioaktīvo materiālu izmete notiek lielā platībā. Galvenie šāda veida negadījumi ir eksplozija. Nakotnē negadījumi var atšķirties pēc tipa, mēroga un iedarbības, bet, lai būtu vieglāk plānot, tos var iedalīt sekojošās grupās:
• gadījumi, kuru rezultātā liels cilvēku skaits tiek pakļauts potenciāli lielākai iekšējās un ārējās radiācijas iedarbībai, piemēram, negadījumi, kuru rezultātā atmosfērā izdalās radioaktivitāte no atomspēkstacijām vai kodoldegvielas pārstrādes rūpnīcām;
• gadījumi, kuru rezultātā liels cilvēku skaits tiek pakļauts potenciāli nelielas iekšējās un ārējās radiācijas iedarbībai, piemēram, negadījumi kodolpētniecības iekārtās, kodolatkritumu izvietošanas laikā vai kodolieroču transportēšanas laikā;
• gadījumi, kuru rezultātā mazs cilvēku skaits tiek pakļauts potenciāli spēcīgai ārējās radiācijas iederbībai, piemēram, negadījumi ar atomzemūdenēm, negadījumi rūpniecības iekārtās un slimnīcās, kurās lieto radioaktīvos materiākus vai iesaista radioaktīvo avotu zudumus.
Valdības iestādes plaši piedalās visu, pat ļoti nelielu radiācijas negadījumu seku likvidēšanā. Tomēr cietušie iedzīvotāji parasti vispirms griežas pie vietējām varas iestādēm pēc noderīga padoma, ārstēšanas vai mierinājuma. Tāpēc sagatavošanās un plānošana radiācijas negadījumiem nevar tikt uzskatīta tikai kā centrālās valdības lieta. Drīzāk katra vietējās varas iestāde nodrošinās to, ka viņas plāni papildinās un atbalstīs centrālo varas iestāžu svarīgos projektus.
Vietējās varas iestādes, kuras ir sagatavojušās un izplānojušas savu rīcību radiācijas negadījumā var palīdzēt sabiedrības veselības jautājumu risināšanā. Pirms radiācijas negadījuma tās var informēt un apmācīt ārstus un citus vadošos profesionāļus, pie kuriem sabiedrībai ir iespējams griesties negadījumā, kā arī informēt par negadījuma iespējamību, tā varbūtējām sekām un iespējamajām atveseļošanas darbībām.

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register