Mežs, mežu ugunsgrēki un to sekas

Mežs ir teritorija, kurā ir augsts koku blīvums. Vēl nesen uzskatīja, ka meža galvenais uzdevums ir koksnes ražošana, taču šodien uz mežu kā dabas sastāvdaļu cilvēki raugās daudz vispusīgāk. Mežu mūsdienās uzskata par ļoti nozīmīgu barjeru vides aizsardzībai pret piesārņošanu. Mežs uzlabo klimatu, izlīdzinot sezonālās un diennakts temperatūras un svārstības, samazina vēja ātrumu un saglabā mitrumu. Gada vidējā gaisa temperatūra mežā ir par vienu līdz trim grādiem augstāka nekā atklātā laukā. Ziemā un vasaras naktīs mežā ir siltāk, bet karstā laikā – vēsāk. Meža augsnes virskārtas temperatūra ir par četriem pieciem grādiem zemāka nekā atklātā laukā, bet augsnes sasalšanas dziļums divas līdz piecas reizes mazāks nekā atklātā laukā.
Mežs vienmēr ir bijis nepieciešams cilvēkam ne tikai kā koksnes un citu labumu krātuve, bet arī kā apkārtējās ainavas būtiska sastāvdaļa, kā prieka un iedvesmas avots. Lielu pilsētu tuvumā mežs ir viena no retajām vietām, kur iedzīvotāji var baudīt dabu un nodarboties ar aktīvu atpūtu. Un mežu nozīme cilvēku atpūtā ar katru gadu pieaug. Lai biežāk apmeklētākie meži nedegradētos, atpūtnieku skaits uz vienu hektāru dienā nedrīkstētu pārsniegt 15 cilvēkus. Ja ierīkoti pārvietošanās celiņi un takas 50 – 60 cilvēkus.
Nodrošinājumu ar mežu resursiem raksturo mežainums un koksnes krāja.…