Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:770037
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.04.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 11 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Radiācija un radioaktivitāte    4
  Radiācija veidi    5
  Hokinga radiācija    5
  Saules radiācija    6
  Marsa radiācija    6
  Kosmosa radiācija    7
  Radiācijas mērīšana un noteikšana    8
  Radiācijas drošība    9
  Aizsardzības faktori    9
  Rīcība avāriju situācijās    10
  Jonizējošā starojuma un radioaktivitātes izmantošana    11
  Medicīnā    11
  Rūpniecībā    11
  Pētniecībā    11
  Militāriem mērķiem    12
  Sekas. Avārijas, kuras saistītas ar jonizējošo starojumu un radioaktivitāti    13
  Černobiļa    13
  Avārijas iemesli    18
  Sabiedrības viedoklis par Černobiļas traģēdiju    23
  Secinājumi    24
  Avoti un izmantotās literatūras saraksts    26
  Pielikums    27
  Kā Saules radiācija izraisīja maiju bojāeju    27
  Aptaujas jautājumi    27
Extract

Pirms apskatīšu radiāciju, vēlos vispirms iepazīties ar radioaktivitāti. Tātad, noskaidrot, kā rodas radiācija. Vārds radioaktivitāte cēlies no latīņu vārdiem radiare – izstarot un activius – aktīvs, darbīgs. Tātad tā ir spēja kaut ko aktīvi izstarot. Radioaktivitāte ir dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt un tādā veidā vai nu radīt jaunus, atšķirīgus kodolus, vai arī mainīt kodola iekšējo enerģiju. Radioaktivitāte iedalās dabiskajā un mākslīgajā radioaktivitātē. Dabīgo radioaktivitāti atklāja 1896. gadā franču fiziķis A. Bekerels. Viņš novēroja, ka urāna sāļi emitē neredzamus starus, kuri izraisa luminiscenci, caurspiežas nedzidru vielu slāņiem, jonizē gāzes un rezultātā rada uz fotoplates nomelnēšanu. Šādā veidā tika atklāta urāna radioaktivitāte. Dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāti sauc par mākslīgo radioaktivitāti.
Uzzinot, kas ir radioaktivitāte, var secināt, kas tad īsti ir radiācija. Radiācija rodas no nestabiliem atomiem, kuru laikā notiek pārvērtības, un, līdz ar to, izdalās jonizējošais starojums, ko arī dēvē par radiāciju. Dabā pastāv 2 veidu starojumi – jonizējošais un nejonizējošais. Pazīstamākie nejonizējošā starojuma veidi ir siltums, skaņa un gaisma. Jonizējošais starojums ir elektromagnētisko viļņu vai augstas enerģijas daļiņu plūsma, kas spēj izmainīt atomu, molekulu un, līdz ar to, arī ķermeņa šūnu struktūru. Var izsecināt, ka nejonizējošais starojums ir tas, ko cilvēks var redzēt, sajust vai dzirdēt, taču jonizējošam starojumam ir pilnīgs pretstats.

Radiācijai cilvēks ir bijis pakļauts kopš pašiem pirmsākumiem, piemēram, Saules starojumam – redzamā gaisma, kuru pavada neredzams starojums, kas pazīstams kā ultravioletais un infrasarkanais starojums. Uz viņu ir iedarbojušies arī citi neredzamā starojuma veidi, kas nāk no kosmosa un saules. Šo starojumu sauc - kosmiskais starojums. Tas var dziļi iespiesties zemes slāņos. Uz zemes nav tādas vietas, kur cilvēks var pilnībā izvairīties no kosmiskā starojuma. Šim starojumam ir liela enerģija un tas var izraisīt elektriskas izmaiņas visā, kam iziet cauri, un tāpēc to sauc par jonizējošo starojumu. Pastāv arī citi jonizējošā starojuma veidi, kas nāk no Zemes, un šī starojuma avots ir radioaktīvās vielas.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register