Ugunij vienmēr ir bijusi liela nozīme dabas evolūcijas ceļā un cilvēka dzīvē. Cilvēks to vienmēr pratis dažādi izmantot un pamazām ir to iepazinis un izpratis, bet viņam vēl joprojām nav izdevies padarīt uguns izmantošanu par drošu pasākumu. Par to liecina daudzie ugunsgrēki, kas nodara lielus zaudējumus tautsaimniecībā, tai skaitā arī mežam.
Īpaši aktuāli meža ugunsgrēki ir kļuvuši pēdējos gados, kad meža aizsardzības pasākumus praktiski nefinansē. Lai apkarotu meža ugunsgrēkus liela nozīme ir kā profilaktiskiem tā arī praktiski pielietojamiem ugunsgrēku dzēšanas paņēmieniem. Pašreiz pasaulē parādās un tiek pielietota jauna moderna ugunsgrēku dzēšanas tehnika un dzēšanas paņēmieni, kuriem īpaši jāgatavojas un kur jāiegulda lieli naudas līdzekļi. Pašreizējā valsts politika un ekonomiskā situācija īpaši neatļauj modernizēt ugunsgrēku dzēšanas procesu un kā galvenais dzēšanas paņēmiens ir un paliek primitīvā dzēšana apsitot uguni ar meijām, apberot ar smiltīm, aplejot ar ūdeni. Tāpēc daudz efektīvāk būtu cīnīties ar cēloņiem (veikt profilaktiska rakstura darbus), nevis ar sekām.
Kursa projekts piroloģijā ir izstrādāts Ludzas virsmežniecības Ludzas mežniecības Djatlovkas apgaitai.
1.MEŽAUDŽU SADALĪJUMS PA
UGUNSBĪSTAMĪBAS KLASĒM
Meža ugunsbīstamība ir atkarīga no meža augšanas apstākļu tipa, meža vecuma, koku sugas, paaugas, pameža, dzīvās zemsedzes, un nedzīvās zemsedzes un pielūžņojuma. …
