Kas notiek?
Pēdējos gados, pateicoties jaunu dokumentu nākšanai atklātībā, kā arī aculiecinieku un notikumu līdzdalībnieku sniegtajām intervijām, konstatēts, ka Izraēlas karaspēks bieži iznīcinājis gan civiliedzīvotājus gan karagūstekņus arī karos 1956., 1967., 1973., 1982. gadā.
Patiesība gan ir pilnīgi citāda, un tas nav nekāds brīnums. Visas arābu/izraēliešu konfliktu virknes pamatā bija abu pušu dziļi iesakņojies naids vienai pret otru, eksistenciālas bailes, kas cauraudušas gan Izraēlas ebrejus, gan arābus. Bez tam karadarbība vismaz daļēji notika apvidos ar ļoti lielu civiliedzīvotāju blīvumu (visā Palestīnā 1948. gadā, Gazas sektorā 1956. un 1967. gados, Rietumkrastā un Golanas augstienēs 1967. gadā, Dienvidlibānā un Beirutā 1982. gadā). Nogalinātie un ievainotie civiliedzīvotāju vidū - dažkārt tīši, visbiežāk netīši, - bija praktiski neizbēgami.
Sinajas - Suecas karš
1956. gada oktobrī un novembrī Izraēlas armija sagrāba Gazas sektoru un palika tur līdz 1957. gada martam.
Cīņu laikā šajā biezi apdzīvotajā teritorijā, kā arī pirmajās piecās okupācijas nedēļās izraēliešu karavīri nogalināja aptuveni 500 civiliedzīvotāju - gan kauju laikā, gan slaktiņā pēc tām.
Visa Sinajas-Suecas kara laikā izraēliešu karavīri, ka ziņo, nogalināja simtiem bēgošos un bieži vien neapbruņotos ēģiptiešu karavīrus, bet dažkārt arī karagūstekņus.
Piemēram, 1956. gada oktobra beigās izpletņlēcēju brigādes karavīri netālu no Mitlas pārejas nogalināja aptuveni 40 ēģiptiešu karagūstekņus. Kad šis notikums 1995. gadā kļuva zināms, Ēģipte apbēra Izraēlu ar protestiem un pieprasīja veikt izmeklēšanu (kuras rezultāti nav publiskoti).…
