Betons ir viens no senākajiem būvmateriāliem. Tas izmantots jau pirms mūsu ēras. Kā liecina pētījumi, Senās Grieķijas pilsētā Argostā vaļējais ūdensvads bijis veidots no marmora šķembām ar kaļķu javu. Ūdens tvertnes sengrieķu pilsētvalstī Spartā bijušas veidotas no oļu betona. Lielais Ķīnas mūris galvenokārt veidots no kaļķu, grants un smilts maisījuma.
Viduslaikos betonu lietoja arvien retāk, un laiku, sevišķi – pēc ķieģeļu ražošanas rūpniecības uzplaukuma sākuma – betonēšanas darbu paņēmieni aizmirsās un pamazām praktiski gandrīz izzuda. 19. gadsimtā, sākoties cementa ražošanas straujai attīstībai, no jauna attīstījās un plaši izvērsās betona izmantošana ēku un dažādu inženierdarinājumu būvniecībā. Tieši šo betona renesansi var uzskatīt par mūsdienu betona darbu pirmsākumiem, jo tajā, atšķirībā no agrāk izmantotajām saistvielām – ģipsa, kaļķiem, māliem, par saistvielu sāka izmantot cementu.
Tā kā betonam ir labi fizikāli mehāniskie rāditāji un ilgizturība, laba pretošanās spēja temperatūras un mitruma iedarbībai, kā arī relatīvi mazas izmaksas, mūsu dienās betons ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem un plašāk lietotajiem būvmateriāliem. Betona izmaksu īpatsvars ģimenes mājas būvniecībā var sasniegt pat ceturto daļu no kopējām būvmateriālu izmaksām.
Pašlaik būvdarbu praksē arvien plašāk sāk ieviest dažādus speciālos betonus, vieglbetonus un augstas izturības betonus, kas dod iespēju samazināt konstrukciju šķērsgiezuma izmērus un līdz ar to materiālietilpību, kā arī uzlabot šo konstrukciju estētisko izskatu.
Šajā darbā tiek sniegtā plaša un konkrēta informācija par vieglbetonu; ta iegušanu, izgatavošanu, galvenām īpašībām un pielietojumu. Šo materiālu var pielietojot reālā dzīvē, tas īpaši būs noderīgs gan būvinženieriem, gan individuāliem būvniekiem, jo to var izmantot savā profesijā.
Vieglbetonus izmanto konstrukciju masas samazinašanai un siltumtehnisko īpašību uzlabošanai. Bieži vieglbetoni vienlaikus ir konstrukciju materiāls (uzņem slodzi) un siltumizolācijas materiāls (piem., gāzbetona sienas).…
