PALĪGDARBU APJOMS VIENĀ CIRSMĀ
Cirsmas, ne vienmēr ir „gatavas” ciršanai. Piemēram, ja koku gāšanu, atzarošanu un sagarumošanu veic ar harvesteru, tad ir jātīra pamežs, lai darbs iet ātrāk uz priekšu, jebkurā gadījumā ir jāsagatavo krautuves (AGK) vieta, jānovāc bīstamie koki no cirsmas, lai nesanāk nepatikšanas vēlāk, u.t.t. Nekad nav tā, ka nav jāveic kaut kāda tipa palīgdarbi.
1.variants
Šajā gadījumā ir jāveic sekojoši palīgdarbi:
- kokmateriālu krautuves vietas sagatavošana;
- bīstamo koku novākšana;
- pameža novākšana;
- pievešanas ceļa iekārtošana;
- pievešanas ceļa uzturēšana;
Šī varianta palīgdarbu kopsavilkums ir apskatāms kā 1.tabula.
Kokmateriālu krautuves vietas sagatavošana
Gatavojot krautuves vietu, pieņem, ka 1m2 lielā laukumā, var uzglabāt 2 m3 apaļkoksnes sortimentu. Tādējādi, laukuma platība ir sekojoša:
205 * 2,9 / 2 = 297,25 m2
Savukārt, ir zināms, ka viena kvadrātmetra ierīkošanai patērē 0,009 cilvēkstundas, un kopējā ierīkošanas darbietilpība ir:
297,25 *0,009 = 2,675 cilvēkstundas
Bīstamo koku novākšana
Bīstamo koku novākšana atšķiras ar koku caurmēru galvenajā cirtē un starpcirtē, tāpēc to ņemot vērā, ir pieņemts, ka viena koka novākšanas darbietilpība ir 0,800 cilvēkstundas, ja koka caurmērs ir no 32 – 40 cm, un, ka no cirsmas kopējās krājas 1,5 % ir bīstamie koki, tādējādi, kopējā bīstamo koku novākšanas darbietilpība ir sekojoša:
((205*2,9*0,015)/0,35)*0,800 = 20,383 cilvēkstundas
Pameža novākšana
Pameža novākšana ir svarīga harvestera sekmīga darba izpildīšanas priekšnosacījums. Pameža novākšanas uzskaites vienība ir hektāri, un tā kā Jelgavas rajonā pamežs nav pārāk biezs, tad tiek pieņemts, ka šobrīd, tas ir rets, un, darbietilpība uz vienu vienību ir 6,956 cilvēkstundas vasarā un 8,333 cilvēkstundas ziemā, tāpēc tiek ņemts vidējais svērtais rādītājs, kas ir 7,645 cilvēkstundas*ha-1. Tāpēc kopējā darbietilpība pameža novākšanai visā cirsmā ir:
7,645 * 2,9 = 22,171 cilvēkstundas
Pievešanas ceļu ierīkošana
Tā kā šajā cirsmas izstrādes variantā ir paredzēts izstrādāt slapjas cirsmas, tad ir jāparedz arī darbi, kas uzlabotu mašīnu pārvietošanos pa cirsmu, it īpaši forvardera, kam jābraukā vairākas reizes pa vienu vietu, tādējādi bojājot augsnes virskārtu, sākot no pāris desmit centimetriem, līdz pat 0,5 m dziļām risām. Ierīkošanas pilnā darbietilpība ir 0,051 cilvēkstundas * m-2. Šajā darbā, dēļ tā, ka nav tik ļoti smagi braukšanas apstākļi, darbietilpība tiek pieņemta kā 0,006 cilvēkstundas * m-2, un tā kā ne pilnīgi visā platībā ir ļoti slikti pārvietošanās apstākļi, tad ne pilnīgi visā ceļu garumā tiek ierīkoti pievešanas ceļi ar pastiprinātu segumu – tikai 75 % no tiem. Ceļu platību nosaka: sarēzinot ceļa platumu – 4 m, ar ceļu kopgarumu, kas ir 1450 m ((81,65/20*122,47)+(112,55/20*168,82)), un kopējā ceļu platība ir 5800,09 m2. Ceļu ierīkošanas darbietilpība cirsmā ir :
5800,09*0,006*0,75 = 26,1 cilvēkstundas
Pievešanas ceļa uzturēšana
Ja jau tiek ierīkoti ceļi, tad tie ir arī jāuztur, jo pēc pāris forvardera pārbraukšanas reizēm, sliktāk ierīkots ceļš izšķīdīs, un darbs būs velti darīts. Uzturēšana tiek projektēta 60 % no cirsmas pievestajiem koksnes m3. Uzturēšanas darbietilpība tiek uzskaitītas pēc pievestajiem kubikmetriem, un ja precīzi, tad šajā darbā tiek pieņemts, ka darbietilpība ir 0,070 cilvēkstundas * m-3, kas savukārt nozīmē, ka uz visu cirsmu tas sastāda:
205*2,9*0,60*0,070 = 24,969 cilvēkstundas
…
