Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:437821
 
Author:
Evaluation:
Published: 22.10.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 12 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS   
1.  LITERATŪRAS APSKATS   
2.  TEĻU LABTURĪBAS PRASĪBAS   
2.1.  Prasības teļu turēšanai   
2.2.  Prasības teļu novietnēm   
3.  SAIMNIECĪBAS UN TĀS GANĀMPULKA ANALĪZE   
3.1.  Īss saimniecības raksturojums   
3.2.  Saimniecības ražošanas virzieni   
3.3.  Saimniecības ganāmpulka raksturojums   
4.  JAUNLOPU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJAS   
4.1.  Teļu attīstības īpatnības   
4.2.  Teļu ēdināšana   
4.3.  Teļu turēšana   
4.4.  Teļu kopšana   
5.  BARĪBAS LĪDZEKĻI TEĻU ĒDINĀŠANĀ   
5.1.  Piens un piena produkti   
5.2.  Milti un kombinētā spēkbarība   
5.3.  Siens   
5.4.  Skābbarība   
6.  JAUNLOPU IZAUDZĒŠANA GANĀMPULKA ATRAŽOŠANAI   
7.  JAUNLOPU IZAUDZĒŠANA GAĻAI   
8.  BARĪBAS BĀZES NODROŠINĀJUMS ZEMNIEKU   
  SAIMNIECĪBĀ ,,ĶEIZARI’’   
8.1.  Barība ziemas periodā   
8.2.  Barība ganību periodā   
  SECINĀJUMI   
  LITERATŪRA   
Extract

Latvijā, pamatojoties uz ciltsdarba programmu govkopībā, ir jāveido jaunās paaudzes govis pēc produktivitātes un govju tipa (selekcijas ceļā izveidoti dzīvnieki, kas šķirnes ietvaros raksturojas ar līdzīgu ārējo izskatu, ķermeņa uzbūvi un produktivitāti). Selekcija jāveic ar aprēķinu, lai gadā Latvijas brūnās šķirnes govju ražība sasniegtu vidēji 5200 kg piena laktācijā, bet melnraibās šķirnes govju ražība pārsniegtu 6000 kg piena laktācijā. Ir svarīgi iegūt liela auguma govis. Sarkano govju šķirņu grupā pieaugušām govīm krustu augstumam būtu jāsasniedz 140 cm un dzīvmasai 600 kg, bet melnraibo šķirņu grupā 150 cm un dzīvmasai 700 kg. Šo rādītāju uzlabošanai jārūpējas par jaunlopu izaudzēšanu, pareizu ēdināšanu atbilstoši vecumam un produktivitātes līmenim. Ganāmpulka atjaunošanai vai papildināšanai jāizmanto augstvērtīgi dzīvnieki.
Tas iespējams, veicot pareizu telīšu izlasi no ražīgākiem priekštečiem, apvienojot to ar optimāliem ārējās vides apstākļiem (ēdināšanu, turēšanu, kopšanu) dzīvnieku izaudzēšanas un izmantošanas laikā. Jāizaudzē veselīgi dzīvnieki, kas daudzu gadu garumā spēj uzrādīt augstu produktivitāti bez atražošanas funciju traucējumiem.
Izšķiroša nozīme labu, produktīvu dzīvnieku izaudzēšanā un to potenciālo ražotspēju attīstībā ir atbilstošu ēdināšanas apstākļu nodrošināšanai.
Patreiz mūsu zemniekiem ir jārisina ļoti daudzas problēmas vienlaikus un tas ir ļoti apgrūtinoši ātrai un efektīvai saimniekošanas attīstībai.
Daudzi zemnieki vēl ir maz izglītoti, lai spētu pārkārtoties jaunām un daudz efektīvākām darba metodēm, spētu saražot lētu un kvalitatīvu lopbarību, kas ir pamats lētākas produkcijas ražošanai. Patreiz šo darbu daudzās saimniecībās varētu traucēt piemērotas lopbarības sagatavošanas tehnikas un zināšanu trūkums. Šis ir viens no nozīmīgākajiem trūkumiem, kas kavē mūsu zemnieku nodrošināt savus ganāmpulkus ar pilnvērtīgu un atbilstošu ēdināšanu un turēšanu.
Katra nokavētā diena lopbarības sagatavošanā, tas ir nopietns mīnuss lopbarības kvalitātē un līdz ar to arī pilnvērtīgas dzīvnieku ēdināšanas nodrošināšanā, kas galarezultātā nelabvēlīgi ietekmē sagaidāmās produkcijas apjomu. Kopumā visi šie apstākļi nopietni kavē ražot lētu un kvalitatīvu lopkopības produkciju.
Tikai ņemot vērā gūtās zināšanas, zinātnes sasniegumus, speciālistu ieteikumus un veiksmīgāko saimniecību pieredzi var radīt nepieciešamos priekšnoteikumus sekmīgai saimniekošanai.
Šodien zemniekiem ir iespējams saņemt dažādus ieteikumus govju, teļu ēdināšanā un ir izstrādātas dažādas datorprogrammas teļu ēdienkartes sastādīšanai. Paveras plašas iespējas, lai veiksmīgi tiktu risināts šis jautājums.
Kursa darba mērķis – iepazīties ar dažādiem faktoriem, kas ietekmē un nodrošina pilnvērtīgu un sabalansētu teļu ēdināšanu, turēšanu.
2. Teļu labturības prasības
2.1. Prasības teļu turēšanai
Ministru kabineta noteikumi Nr.491 pieņemti Rīgā 2003. gada 2.septembrī (prot. Nr.47, 23.&)
Novietnē teļus tur nepiesietus. Teļiem neliek apaušus. Teļus, kurus tur grupās ir atļauts piesiet uz laiku, ne ilgāku par vienu stundu. Teļu piesiešanai izvēlas valgu, kas nerada dzīvniekiem ievainojumus, piemērotā garumā, lai neapgrūtinātu piecelšanos, apgulšanos un barības uzņemšanu. Ja teļi ir piesieti, tos regulāri pārbauda un sakārto valgu.
Pēc saskaņošanas ar praktizējošo veterinārārstu teļus tur individuālos sprostos, ja:
ir aizdomas par teļu saslimšanu;
teļi ir slimi, vai tiem nepieciešama ārstēšana;
tas nepieciešams teļu uzvedības dēļ.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register