Izvēloties vietu rapša audzēšanai, jāņem vērā, ka augi ražas veidošanai patērē daudz ūdens, cieš no pārmērīga augsnes mitruma, nepanes blīvas un skābas augsnes.
Augstas un stabilas sēklu ražas var iegūt labi iekoptās, ar minerālvielām bagātās augsnēs, kas satur humusu ne mazāk par 1.1%. Augsnes skābums nedrīkst būt zemāks par pH 5,8, bet labāk, ja augsnes reakcija ir neitrāla.
Rapsi augsekā nerekomendē audzēt atkārtoti vienā laukā biežāk kā pēc 4 gadiem. Par piemērotiem priekšautiem ziemas formām var noderēt daudzgadīgie zālaugi, viengadīgie zaļmasas augi, agrīnie kartupeļi, bet vasaras formām — arī labības un pākšaugi.
Augsnes apstrādes paņēmienu un darbarīku izvēle atkarīga no augsnes mehāniskā sastāva un audzētā priekšauga. Galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai augsne saglabātu esošo mitrumu, būtu irdena un ar līdzenu virsmu.
Augsnes irdenuma loma sevišķi pieaug mitruma deficīta apstākļos augsnē. Apstrādes rezultātā jāpanāk tāds stāvoklis, lai virskārtā 75% augsnes agregātu būtu smalkāki par 10 mm.
Mēslošana
Ražas veidošanai rapsis patērē vairāk minerālās barības nekā citi prasīgie kultūraugi (ziemas kvieši, cukurbietes u. c.). Vienas tonnas sēklu ražošanai rapsis patērē vidēji 66 kg N, 33 kg P20S, 55 kg CaO, 27 kg S un 10 kg MgO.
Mēslojuma devas aprēķina, vadoties no minerālas barības nodrošinājuma augsnē un ņemot par pamatu atsevišķu barības elementu izneses plānotās ražas ieguvei.
Slāpekli ražas izveidei rapsis kā proteīnu saturošs augs patērē pat vairāk nekā zirņi. Uz slāpekļa nepietiekamību augsnē rapsis reaģē jau pirmajās attīstības fāzēs. Ja trūkst slāpekļa, augi atpaliek augumā, mainās to krāsa, lapas kļūst dzeltenīgi zaļas. Labi iekultivētās augsnēs būtisks ražas pieaugums nav gaidāms, dodot mēslojumā slāpekli vairāk par 180 kg/ha.
Fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs un sērs augsnē jāiestrādā pamatapstrādes laikā.…
