Meža īpašnieku tiesības un pienākumi

Meža nozare ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc normatīvie akti uzliek katram meža īpašniekam virkni dažādu pienākumu un nosaka rīcības ierobežojumus.
Balstoties uz „Meža likuma” 3.panta 1.daļas 1.punktu, mežs ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības.
Meži ir Latvijas nacionālā bagātība, kura saglabājama un vairojama, lai apmierinātu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības. Latvijas iedzīvotājus ar mežu vienmēr ir saistījušas saimnieciskas, kultūrvēsturiskas un emocionālas saites, kuras veidojušās gadsimtu laikā.
Mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Latvijas meži var piederēt valstij, pašvaldībām un fiziskām vai juridiskām personām. To regulē Latvijas Republikas likumi, visiem īpašniekiem garantējot vienādas tiesības un nosakot vienādus pienākumus, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību. Puse no Latvijas mežiem pieder valstij, bet otra puse privātiem meža īpašniekiem. Latvijā ir aptuveni 150000 meža īpašnieku.
Meža resursu saglabāšana, atjaunošana ir aktuāla mūsdienu problēma. Mūsdienās, mežam kā resursam, ietekme arvien palielinās ar meža izmantošanas un apsaimniekošanas intensitāti. Pēdējos gados meža nozare ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas sekmīgi attīstījusies tirgus ekonomikas apstākļos. …