Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:873632
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.03.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Cilvēkam vienmēr ir bijusi nepieciešamība izmantot enerģiju, lai sagatavotu ēdienu, sasildītu mājokli un izmantotu transportu. Pēdējo 50 gadu laikā enerģijas izmantošanas apjoms mūsu labklājībai un priekam ir strauji audzis. Tas ir radījis lielākas ērtības, taču reizē - arī nopietnu ietekmi uz vidi. Pateicoties ekonomikas attīstībai cilvēks savām vajadzībām izmanto arvien vairāk ierīču, kas visas kopā patērē daudz enerģijas. Visbiežāk kā izejvielas kurināšanai, transportam, elektrības ražošanai izmanto naftu, dabasgāzi, ogles, radioaktīvos elementus un citus derīgos izrakteņus, tomēr katram ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk tie beigsies. Tāpēc man gribētos ticēt, ka pēc dažiem gadu desmitiem pašreizējo naftas magnātu vietā varētu nākt zemnieki un mežu īpašnieki.
Sakarā ar to, ka no enerģijas patēriņa ir atkarīga cilvēka dzīve, nav iespējams atteikties no dabas dotajiem materiāliem, tomēr nākotnē būs jāizmanto tikai tā enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem. Mūsdienās cilvēks zina, ka visi enerģijas avoti ietekmē vidi. Lai mazinātu tai radīto kaitējumu, pasaulē būtu jāpatērē mazāk enerģijas, nekā pašlaik No ekoloģiskajiem izejmateriāliem patreiz visplašāk tiek izmantots koks kā kurināmais māju apsildīšanai un upes kā hidroelektrostaciju pamats. Cits enerģijas avots ir saules gaisma, kas tiek izmantota kalkulatoru un citu ekonomisku ierīču darbināšanai. Var pieminēt arī vēja dzirnavas kā elektrības ģeneratorus.

Jau gadiem tiek izplatīts apgalvojums, ka naftas krājumi pasaulē beigsies pēc piecdesmit gadiem. Tas ir rosinājis inženierzinātniekus izstrādāt alternatīvos degvielas veidus, jo pārvietoties ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem cilvēcei vajadzēs arī pēc vairākiem gadu desmitiem. Patlaban par perspektīvāko attīstības virzienu tiek dēvēta biodegvielas ražošana no atjaunojamiem enerģijas resursiem – koksnes un lauksaimniecības produktiem.
Arī Latvijai šis “bums” nav gājis secen. Tiek izcīnītas karstas diskusijas par biodegvielas nepieciešamību, lietderību un izmaksām. Šā gada sākumā Ministru kabinets izskata pēdējo biodegvielas ražošanas un izmantošanas programmu. Līdz ar to programma varētu tikt pieņemta, ierindojot Latviju valstu pirmrindnieču skaitā, kurās liela uzmanība tiek pievērsta tīras vides saglabāšanai.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register