Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:931992
 
Evaluation:
Published: 21.03.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads   
1.  Raksturīgākie jūras piesārņojuma veidi   
2.  Naftas saturošu vielu, t.i. sateču ūdeņu nopludināšana no mašīntelpām   
3.  Starptautiskās un nacionālās prasības par jūras vides aizsardzību   
4.  Jūras piesārņojuma novēršanas sistēmas   
5.  Naftas saturošo vielu separēšana un filtrēšana   
6.  Separēšanas sistēmu automatizācija   
7.  Šlama uzkrāšana, apstrādāšana un iznīcināšana   
8.  Naftas separēšanas un filtrēšanas iekārtu pārbaude   
9.  Naftas saturošo vielu nopludināšanas kontrole   
a)  vispārējās prasības un nopludināšanas kontrole   
b)  automātiskas noplūdināšanas sistēmas apkalpošana   
c)  iekārtas, kuras nosaka “naftas – ūdens” līmeni   
Extract

Apkārtējās dabas saglabāšana ir viena no aktuālākām problēmām. Cilvēku iejaukšanās dabā sākās jau ļoti sen. Cilvēku iedarbība uz dabu rada daudzus dabas procesa traucējumus un izmaiņas.
Strauja enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības attīstība pēdējos 100 – 150 gadus ir radījusi lielu planētās piesārņojumu ar kaitīgām vielām kas savukārt izsauca neatgriezeniskas sekas uz apkārtējo vidi .
Rūpnīcas, fabrikas, automobiļi, kuģi, lidmašīnas, siltumelektrostacijas nepārtraukti piesārņo atmosfēru ar ogļskābo gāzi, oglekļa ūdeņradi u.c. ASV zinātnieki ir izpētījuši, ja atmosfēra tiks piesārņota ar tādu tendenci kā līdz šim, tad pēc 2000. gada draud ļoti nopietnas sekas, kuras var novest pie tā saucamā siltumnīcas efekta, tas ir paaugstinoties temperatūrai uz zemes, tas palielina iztvaikošanu un līdz ar to var mainīties planētas klimats.
Lauksaimniecībā intensīvi tiek izmantoti dažādi hlora savienojumi, tādi kā pesticīdi un gerbicīdi, kuri rada lielas briesmas cilvēcei. Ir izskaitļots, ka katru gadu no upēm ietek okeānā 25% šo preperātu.
Vēl nesen cilvēki jūras baseinu varēja izmantot kā kanalizācijas ūdeņu izgāšanas rezervuāru un bija pārliecināts, ka tie ātri izšķīdīs jūras vidē.
Intensīvs cilvēku pieaugums, tehnikas attīstība neļauj pasaules okeānam veikt tā saucamo “pašattīrīšanos”. . Tā ir fizikāli, ķīmiski mikrobioloģiski un hidrobioloģiski dabas procesi, kas kalpo kā piesārņoto vielu neitralizācija un atjauno jūras vidi. Jūras un okeāni klāj 79% no visas mūsu planētas virsmas, kuri darbojās kā akumulators un siltuma avots , regulējot mūsu planētas klimatu.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1181035
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register