Secinājumi
1. Cauruļvadu transporta darbība tiek nodrošināta nepārtraukti – 24 stundas dienā un 7 dienas nedēļā.
2. Naftas transportēšana pa vadiem rit lēni, kas neļauj apmierināt negaidītu pieprasījumu, taču vienlaicīgi ļauj ieekonomēt, jo cauruļvadi pilda arī noliktavas funkciju.
3. Gāzes cauruļvadu sistēmas galvenā problēma ir produkta sadale un uzglabāšana, tā lielā transportēšanas ātruma dēļ. Dabasgāze galvenokārt tiek izmantota kā enerģijas avots.
4. Centralizētās siltuma apgādes sistēma sastāv no izolētām caurulēm, pa kurām plūst siltā ūdens tvaiks vai karstais ūdens, siltuma pārneses eļļas izmanto reti.
5. Vācijā pastāv divi bāri, kuri savā starpā ir savienoti ar alus cauruļvadu. Pirms alus darītava pārcēlās prom no pilsētas, tai bija tiešs savienojums ar alus bāru.
6. Lielākā daļa (71%) no jēlnaftas un naftas produktiem tiek transportēti pa cauruļvadiem, otrā vietā ir tankkuģi un baržas (22%), kravas auto un dzelzceļš sastāda pavisam niecīgu pārvadājumu daļu (attiecīgi 4% un 3%).
7. Ja nebūtu cauruļvadu transporta sistēmas, mūsu ielas, automaģistrāles un dzelzceļa līnijas būtu pārpildītas ar cisternām, kuras censtos apmierināt pieprasījumu pēc naftas produktiem.
8. Ir iespējams transportēt dažādu veidu naftas produktus pa vienu un to pašu cauruli, sadalot produktus partijās.
9. Visbiežāk cauruļvadus apkalpo un to īpašnieki ir kompānijas, kurām nepieder transportējamais produkts un kuras nekādā citā veidā nav iesaistītas naftas industrijā.
10. Pastāv dažādu veidu cauruļvadu klasifikācijas: atkarībā no transportējamā produkta, maģistrālie un iekšējie cauruļvadi, atkarībā no mērķa.
11. Bieži vien, lielāks laiks nepieciešams izstrādes un vietas izvēles procesam, nekā faktiskai cauruļvadu būvniecībai.
12. Latvijā cauruļvadu transports sāka veidoties 1962. gadā.
13. Latvijas teritoriju šķērso trīs cauruļvadi – divi naftas un viens naftas produktu transportēšanai, kuri kopā ar naftas termināliem veido Latvijas naftas un naftas produktu tranzīta koridoru.
…
