Mūsdienu pasaule dinamiski attīstās, izmantojot dabas resursus. Tādēļ tieši tagad aktuāls kļuvis jautājums, vai izmantot tradicionālos, neatjaunojamos enerģijas avotus ir mērķtiecīgi un perspektīvi. Energoresursu cenu kāpums, nelabvēlīga ekonomiskā situācija, nepieciešamība pēc salīdzinoši elastīgāku apkures un ūdensapgādes sistēmu ieviešana, klimata pārmaiņas un to ietekme uz bioloģisko daudzveidību, t.sk. putnu faunu Eiropā – tas viss pamato jaunu, modernu tehnoloģiju ieviešanas nepieciešamību. Klimata pārmaiņas tiek uzskatītas par visnopietnāko ilgtermiņa apdraudējuma faktoru bioloģiskajai daudzveidībai globālā mērogā (RSPB 2005).
Atbilstoši Pasaules Enerģijas padomes (WEC) prognozēm, ar 2020. gadu pasaules attīstītās valstis sāks plaši izmantot alternatīvus energoapgādes avotus: saules enerģijas kolektorus, siltuma sūkņus, vēja ģeneratorus u.c. Atjaunojamie enerģijas avoti tiek izmantoti sadzīvē un ražošanā jau ilgāk kā divdesmit piecus gadus un to popularitāte pastāvīgi aug.
Vēja enerģija ir viena no visefektīvākajām alternatīvām. Pateicoties straujajai tehnoloģijas attīstībai un vēja parku mēroga palielināšanai, vēja enerģija mūsdienās aizņem nozīmīgu vietu Vācijas, Spānijas, Dānijas un citu valstu elektroenerģijas sektorā Latvijā šādu energoavotu izmantošanas ieviešana tikai pamazām sāk attīstīties. 2005.gadā Latvijā licences izsniegtas Grobiņas vēja parkam, nelielām spēkstacijām Ainažos, Užavā, Alsungā un Liepājā. [10]
Visām Eiropas valstīm ir noteikti nacionālie indikatīvie mērķi elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem enerģijas resursiem (AER). Latvijā, saskaņā ar Direktīvu 2001/77/EC, nacionālie indikatīvie mērķi elektroenerģijas ražošanai no AER ir 49.3% no visas elektroenerģijas ražošanas līdz 2010. gadam. Šobrīd Latvijā eksistē vairāki objekti, kas ražo vēja enerģiju ar kopējo ražošanas jaudu 24.5 MW. Lielāko daļu ražo Vēja parks Liepājā Baltijas jūras krastā. Esošā kopējā enerģijas ieguve 2002. gadā bija 11.4 GWh, 2003. gadā -aptuveni 40 GWh. Vēja enerģijas daļa kopējā elektroenerģijas ieguvē Latvijā 2002. gadā bija tikai 0.2%, 2003. gadā – aptuveni 0.6%, 2008.gadā -1.48%, bet 2010.gadā- 5,88%.
Lai sasniegtu Direktīva 2001/77/EC noteiktos mērķus, ir jāapsver turpmākā elektroenerģijas no vēja ieguve un popularizēšana. …
