Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:891333
 
Evaluation:
Published: 08.01.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 31 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    9
1.  SILTUMA SŪKŅA RAKSTUROJUMS    11
1.1.  Siltuma sūkņa vēsture, teorijas pamatlicēji    11
1.2.  Siltuma sūkņa termodinamiskais    12
1.3.  Siltumsūkņa darbības princips    13
1.3.1.  1.kontūra apraksts    13
1.3.2.  2.kontūra apraksts    14
1.3.3.  3.kontūra apraksts    14
1.4.  Siltuma sūkņu siltuma avoti    14
1.4.1.  Gaiss kā siltuma avots    15
1.4.2.  Ūdens kā siltuma avots    16
1.4.3.  Zeme kā siltuma avots    17
1.5.  Siltuma sūkņu konstrukciju veidi    17
1.5.1.  Kompresijas siltuma sūkņi    17
1.5.2.  Absorbcijas siltuma sūkņi    18
1.5.3.  Stirlinga cikla siltuma sūknis    19
1.6.  Hibrīdas siltuma sūkņu sistēmas    21
2.  GRUNTS SILTUMFIZIKĀLĀS ĪPAŠĪBAS    23
2.1.  Temperatūras dažādos dziļumos    24
3.  IESPĒJAMO KOLEKTORU RISINĀJUMI UN SALĪDZINĀJUMS    27
3.1.  Horizontālais kolektors    27
3.2.  Vertikālais kolektors jeb termo zonde    28
3.3.1.  Termo zondes slēgumi. Tihelmana sistēma    29
3.4.1.  Slēgums ar apsaistes aku    30
4.  SILTUMA SŪKŅA DARBA VIELU - FREONU SALĪDZINĀJUMS    32
5.  IZVĒLĒTĀS IEKĀRTAS APRAKSTS    34
6.  PROJEKTA APRAKSTS    35
6.1.  Rīgas 108. speciālās pirmsskolas izglītības iestāde „Mežaparks”    35
6.2.  Siltuma sūkņa jaudas aprēķins    35
6.2.1.  Ēkas arējās fasādes siltumizolācijas biezuma aprēķins    35
6.2.2.  Temperatūras faktors    36
6.2.3.  Norobežojošās konstrukcijas siltuma transmisijas koeficents    37
6.2.4.  Pamata siltuma zudumus visām norobežojošajām konstrukcijām    38
6.2.5.  Pilnie siltuma zudumi    39
6.2.6.  Karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamā jauda    39
6.2.7.  Īpatnējais enerģijas patēriņš    41
6.2.8.  Iepriekšējā ogļu katla siltuma jauda    41
6.3.  Sildķermeņu aprēķins    42
7.  TERMO ZONDU APRĒĶINS    44
7.1.  Termozondes kopējais garums    44
7.2.  Hidrauliskie zudumi termo zondēs    44
7.2.1.  Spiediena zudumi visā sistēmā zemspiediena pusē    46
7.2.2.  No grunts novadītais siltuma daudzums, ko pievada iztvaikotājam    47
8.  SEG EMISIJU APRĒĶINS    49
8.1.  Emisiju faktora aprēķins    49
8.1.2.  Siltuma sūkņa emisijas faktors    50
8.1.3.  Slāpekļa oksīdu emisijas    51
8.1.4.  Tvana gāzes emisijas    51
8.1.5.  Cieto daļiņu emisijas    52
9.  EKONOMISKAIS APRĒĶINS    53
  SECINĀJUMI    55
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    56
Extract

SECINĀJUMI

Izmantojot siltumsūkni pareizi, tas noteikti ir izdevīgs ēku apkures risinājums. Lai arī sākuma ierīkošanas izmaksas ir diezgan lielas, pēc atmaksāšanas laika beigām, tas noteikti dos ietaupījumus un pat sava veida peļņu. Uzstādot siltuma sūkni var aizmirst par kurināmā iegādi, jo tas par siltuma avotu izmanto saules uzkrāto enerģiju zemes virskārtā, kas ir bezmaksas. Tiek ietaupīta nauda arī uz apkalpojošo personālu, jo iepriekš tika izmantots ogļu katls, kuram ir nepieciešams kurinātājs 24h diennaktī.
Konkrētā risinājuma gadījumā siltuma sūkņa lietderības koeficents ir 3,3, tas nozīmē iztērējot 1 elektrības vienību tiek iegūts 3,3 reizes vairāk siltuma enerģijas, kas ir ļoti augsts rādītājs, ko nevar iegūt ar nevienu citu apkures iekārtu. Nosiltinot ēkas fasādi un jumtu siltuma zudumi samazinās vismaz 4 reizes, tādejādi var ietaupīt uz apkures iekārtas lielumu un samazināt nepieciešamo jaudu, šajā gadījumā 2,6 reizes.
Izmantojot siltuma sūkni liela ietekme ir arī uz apkārtējo vidi un atmosfēru, tvana gāzes emisijas tiek samazinātas 334 reizes, cieto daļiņu emisijas tiek samazinātas 26 reizes, slāpekļa oksīdu emisijas tiek samazinātas 2 reizes un vissvarīgākais ogļskābās gāzes emisijas tiek samazinātas atkarībā no tā kā tiek siltumsūknim nepieciešamā elektroenerģija. Piesārņojot atmosfēru ar SEG gāzēm ir jārēķinās ar papildus izmaksām par emisijas kvotām, viena kvota maksā 23,5EUR, kas tiek ierēķinātas elektroenerģijas cenā, tāpēc ir izdevīgi izmantot siltuma sūkni, kurš praktiski nerada šos izmešus. Nākotnē elektroenerģijas cena tikai pieaugs, tāpēc atmaksāšanās periods tikai sarūk.
Rīgas 108. speciālajā pirmskolas izglītības iestādē uzstādītā zemes siltuma sūkņa JUNKERS ar siltuma jaudu 40,5kW projekta kopējās izmaksas lēšamas ap 73000Ls, ja piesaista Eiropas Savienības finansējumu, tad atmaksāšanās periods būs no 3 līdz 6 gadiem.

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register