Datortīklu veidi, to raksturojums

Tīkla jēdziens un galvenais uzdevums



Tīklu var definēt sekojoši: datoru, printeru, maršrutētāju, komutācijas mezglu un citu iekārtu kopa, kuras var apmainīities ar informāciju caur kādu pārraides vidi. Šī kopa darbojas kā vienots veselums, risinot datu vākšanas, apstrādes un pārraides uzdevumus.
Visvienkāršākais tīkls sastāv kā minimums no diviem datoriem, kuri ir savienoti ar kabeļa palīdzību. Tas ļauj datoriem kopīgi izmantot datus. Visi tīkli neatkarīgi no sarežģītības balstās uz šo principu. Kaut gan ideja savienot datorus ar kabeļa palīdzību tagad neliekas mums sevišķi izcila, sava laikā tā bija nozīmīgs sasniegums komunikāciju jomā.
Datoru tīklu rašanās bija izsaukta ar datu un citu tīkla resursu kopīgas izmantošanas praktisko nepieciešamību. Tīklā iekļautie datori var kopīgi izmantot: datus, ziņojumus, printerus, faksimilu aparātus, modēmus un citus tīkla resursus.
Tātad, galvenais tīkla uzdevums ir kopīga resursu izmantošana un pastāvīga komunikācija (informācijas apmaiņa) reālā laika režīmā. Tīkla resursi ir dati, lietojumprogrammas vai lietojumprocesi, kas darbojas resursdatoros, un periferijas ierīces, tādas kā printeris, modems vai skeneris. Kā lietojumprocesu piemērus var minēt tādus tīkla dienestus, kā datu un zināšanu bāzes, informācijas meklēšanas sistēmas, izziņu dienesti, apmācošas sistēmas, elektroniskais pasts, automatizētas projektēšanas sistēmas, telekonferences un citi.…