Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:282611
 
Evaluation:
Published: 24.01.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 35 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Annotation    5
  Ievads    5
I.  Teorētiskā daļa.    7
1.  Jaunie mediji: sociālie tīkli    7
1.1.  Internets    7
1.2.  Sociālie tīkli    9
1.3.  Virtuālie sociālie tīkli    12
1.4.  Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija    14
2.  Ģimene, bērns un mediji    18
2.1.  Bērns ģimenē    18
2.2.  Bērna psiholoģiskā attīstība un vajadzības    21
2.3.  Bērnu jauno mediju lietošana    22.
II.  Praktiskā daļa.    26
3.  Pētījuma metode    26
4.  Pētījumā iegūtie rezultāti    27
5.  Secinājumi    48
  Nobeigums    51
  Izmantoto informatīvo avotu saraksts    53
Extract

SECINĀJUMI
• Aptaujāto bērnu vidū katrs otrais bērns sociālos tīklus sācis lietot 7-8 gadu vecumā. Šādu pašu vecumu minēja arī seši aptaujātie vecāki, kuru bērni ir sociālo tīklu lietotāji. Secinu, ka velkamas paralēles starp skolas gaitu uzsākšanu un iesaistīšanos sociālajos tīklos, jo visdrīzāk uz to viens otru pamudina klasesbiedri.
• Manāma sakarība, ka vairāk bērnu – sociālo tīklu lietotāju ir ģimenēs, kuru mājās ir datori, kas ir brīvi pieejami bērniem, tas ir – koplietošanas dators vai speciāli bērnam iegādāts dators.
Secinu, ka vecāki ar tehnoloģiju iegādāšanu savai atvasei, veicina to, ka bērns sāk lietot datoru. Pašam savs dators sākumskolas bērnam vairs nav nekas neparasts. Savukārt bērni, kuriem mājās nav pieejams dators, visticamāk, bez sociālajiem tīkliem, neapgūst arī citas datora lietošanas prasmes.
• Gan bērnu aptaujas rezultāti, gan vecāku atbildes intervijās liecina, ka daļa bērnu sociālo tīklu lietošanai visbiežāk izmanto portatīvo datoru. Dažiem bērniem ir jau iegādāti pašiem savi datori, bet citi izmanto koplietošanas vai vecāku datorus.
• Vienbalsīgi visi vecāki, kuru bērni lieto sociālos portālus, atbildēja, ka arī viņi ir sociālo tīklu lietotāji. Savukārt, tie vecāki, kuru bērni nelieto sociālos tīklus, arī paši tos nelieto. Varam secināt, cik liels spēks ir tam, kādu piemēru savam bērnam rāda vecāki. Lietojot sociālos tīklus mājās bērnu klātbūtnē vecāki kaut neapzināti, taču ļoti ietekmē un pamudina bērnu uz sociālo tīklu lietošanu.
• Daļa vecāku uzskata, ka atrašanās bērna “draugu lokā” ir labs veids kā sekot līdzi tam, ko bērns dara sociālajos tīklos. Vecāki apzinās pastāvošos riskus, tādēl viņi izmanto izdevību savu bērnu “pieskatīt” virtuālajā vidē, taču tā ir tikai daļēja, jo viņi redz tikai dažas bērna aktivitātes, kuras ir publiski pieejamas.
• Sākumskolas vecuma bērni ir aktīvi sociālo tīklu lietotāji. 71% bērnu atzina, ka sociālos tīklus lieto katru dienu, un lielākā daļa tos lieto 2-3 stundas. Pēc vecāku domām bērni sociālajos tīklos pavada mazāk laika nekā to atzīst paši bērni. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka vecāki paši baidās nosaukt reālo laiku, cik ilgi bērns pavada pie datora. Otra iespēja ir vecāku neziņa, jo bērni sociālos tīklus var lietot arī slepus, zinot, ka vecāki tiem var pārmest.
• Gandrīz trešdaļa bērnu sociālajos tīklos pavada sešas vai vairāk stundas. Speciālisti uzskata, ka šajā gadījumā jau būtu jāsāk raizēties par iespējamo atkarību, taču, ņemot vērā, ka dati iegūti ar anketas palīdzību, nav iespējams uzzināt paplašinātu informāciju par šo lietotāju citiem būtiskiem paradumiem un apstākļiem.
• Gan vecāki, gan bērni kā biežāko bērnu sociālo tiklu lietošanas vietu min “mājas”. Interneta kafejnīcas vai bibliotēkas vairs nav tik aktuālas kā varbūt agrāk. Mūsdienās bērniem tehnoloģijas tiek iegādātas arvien jaunākā vecumā, līdz ar to bērniem interneta lietošanai nepieciešamās tehnoloģijas ir pieejamas mājās un nav nepieciešams kaut kur doties ārpus mājas.
• Bērni kā galvenos sociālo tīklu lietošanas iemeslu min “lai atpūstos un izklaidētos” un “lai sazinātos ar cilvēkiem”. Vecāki uzskata, ka bērni tos lieto, lai sazinātos ar klasesbiedriem un draugiem. Šeit apstiprinās Maslova piramīdas viena no cilvēka vajadzībām – sociālās vajadzības, kuras izpaužas kā nepieciešamība pēc piederības, komunikācijas un draudzības.
• Vecāki nav informēti, ka bērni sociālajos tīklos sazinās arī ar nepazīstamiem cilvēkiem. Turpretī lielākā daļa aptaujāto bērnu atzina, ka kādreiz ir satikušies ar sociālajos tīklos iepazītu cilvēku. Tātad bērni to dara slepus, baidoties, ka vecāki pret to varētu iebilst. Pietrūkst stingrākas vecāku kontroles, lai zinātu, kur un ar ko bērns satiekas.
• Vecāki pārāk maz interesējas, ko bērns dara sociālajos tīklos un kādiem mērķiem tos izmanto. Ja vecāki būtu par visu informēti, viņu attieksme būtu citādāka, taču, nezinot situācijas patieso būtību, vairāk kā pusei jeb 60% aptaujāto bērnu vecākiem nav iebildumu, ka viņu bērns lieto sociālos tīklus.

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register