Termins „statistika” ir cēlies no latiņu vārda „status”, kas nozīmē „ noteikts lietu stāvoklis”. Statistikas īpatnība ir tā, ka statistiskie dati tiek apkopoti kvantitatīvā formā, tas nozīmē, ka statistika runā skaitļu valodā, atspoguļojot sabiedriskās parādības visā to daudzveidībā. Statistiskie dati raksturo pētamās parādības stāvokli, līmeni, tās attīstību konkrētajā laikā un vietā, kā arī kvalitātīvās pārmaiņas attīstībās procesā. [, 5 lpp.]
Statistikas termiņš ir ļoti plašs. Pašreiz to lieto trijās nozīmēs:
1.Vārds „statistika” nozīmē datu kopu. Pie tam, par statistiskiem datiem sauc datus, kas raksturo kādu vienveidīgo objektu kopu, kā piemēram, dati par firmas preces realizāciju vai dati par kompānijas darbinieku darba algu, dati par importu/eksportu un tamlīdzīgus.
2.„Statistika” nozīme arī metožu kopumu, ar kuriem šī dati tiek pārveidoti. Nesakārtotus datu masīvus ir grūti uztvert, ar statistisko metožu palīdzību, tie kļūst uzskatāmaki un sapratomāki, līdz ar to noderīgāki talākai analīzei.
3.Turklāt, statistika – ir matemātikas nodaļa, kas veltīta statistisko analīzes metodēm, kas palīdz uz tā pamatā pieņemt lēmumus.
Statistikas nodaļu, kas nodarbojas ar informācijas vākšanas un apstrādes metožu aprakstu, sauc par deskriptīvo vai aprakstošu statistiku. To statistikas daļu, kurā izstrādā datu analīzes metodes, sauc par analītisko statistiku. Datu analīze ļauj pieņemt pamatotus, zināmā mērā optimālus lēmumus. Tieši tādēļ analītisko statistiku sauc arī par statistisko slēdzienu teoriju. [,104lpp.]
Mūsdienās ir ļoti daudzas datorprogrammas, kuras var izmantot statistisko uzdevumu risināšanā, tomēr visplašāk tiek pielietotas tādas programmas, kā MathCad, MS Excel, SPSS un tamlīdzīgas. Bet vispazīstamāka no viņām ir MS Ecxel.…
