Tad ja pieņemam, ka signāls darbojas 1000 megahercos metri, pārvēršot uz centimetriem sanāk, ka antenām blakus viena otrai ir jāatrodas vismaz 30 centimetru attāluma, kas ir kardināli par daudz pat planšetdatoriem. Ja antenas tiks novietotas pa tuvu viena otrai signāla pārraide būs nekorekta, būs daudz kļūdu un zudumu, kas negatīvi iespaidos sistēmu un tā strādās nekorekti. No kā varam secināt, ka MIMO sistēmas iespējams ievietot tikai relatīvi lielām ierīcēm.
Otra vieta, kur autors bieži saskaras ar šāda tipa tehnoloģijām ir paša dzīvoklis. Proti, portatīvais dators un bezvadu rūteris. Takā portatīvais dators izmēros ir lielāks tas ir aprīkots ar vairākām uztverošām antenām, bet ne visi ir, jo MIMO sistēma prasa ne-tikai vairāku antenu izvietojumu, bet daudz sarežģītāku sistēmu pēc būtības, lai tā būtu spējīga risināt daudz sarežģītākus algoritmus. Tātad dzīvoklī autors lieto 2x2 MIMO sistēmu, kur arī rūterim jeb raidītājam ir divas raidošās antenas. Lai arī uz rūtera pamācībā ir rakstīti 100 megabiti jeb 12.5 megabaiti sekundē ātrums atpaliek par 3 -5 megabaitiem sekundē, lai arī interneta pakalpojuma sniedzējs patiešām sniedz šādu pakalpojumu. Takā autors personīgi ir testējis un dabūjis tuvu 12.5 megabaitiem ātrumu, tad ir skaidrs, ka problēma ir citur. Viena problēma ar ko saskaras autors siena starp rūteri un datoru, kas ietekmē ātrumu. Bez to ir vēl citas problēmas, mazliet paspiegojot, var atrast vismaz 10 cita bezvadu ierīces, kas darbojas šādā pašā vai piecu gigahercu diapazonā. Šīs ierīces ietekmē sūtāmo signālu kā deterministiskie signāli. Problēmu autors ir risinājis un guvis nelielus uzlabojumus, rūtera uzstādījumos mainot frekvenci, 2,5 gigahercu diapazonā par desmitiem hercu. Vēl autors ir testējis atstarošanas sistēmu. Novietojot kolas bundžu apkārt apkārt rūtera antenām raidošajā virzienā, kur arī tika iegūts zinām ātruma palielinājums. Autors saprata, ka ir jāņem vērā visas bezvadu ierīces, kas darbojās apkārtnē, jo visas zināmā mērā ietekmē uztverošo signālu.
Kopumā autors secina, ka visas no apskatītajiem sistēmas veidiem ir ļoti komplicētas un sarežģītas un, ka jāpēta ir vēl ļoti, ļoti daudz, lai līdz galam varētu visu izprast un iespējams ieviest kādas jaunas un inovatīvas idejas. MIMO savu pārākumu apliecināja, bet ne visur MIMO ir vajadzīgs un ne visur tas ir pieejams, takā citi sistēmas veidi būs un paliks. Autors ļoti daudz uzzināja par visām šīm sistēmām un uzskata, ka tas būs labs pamats signāla teorijai un visai turpmākai dzīvei saistībā ar telekomunikācijām.
…
