Poliamīdi

Kā izejvielu poliamīdu pavedieniem izmanto benzolu un fenolu, ko ķīmiski pārstrādājot pie 260°C temperatūras iegūst kaprolaktāmu. No kaprolaktāma iegūst kaprona kausējumu, tādējādi iegūst arī pavedienus. Pēc tam iegūtos pavedienus stiepj, eļļo un uztin uz spolēm. Poliamīdus iegūst arī no naftas, dabasgāzes un oglēm. 2. Poliamīdšķiedru īpašības • Krāsa un spīdums - krāsu un spīdumu var iegūt neierobežoti. Tas atkarīgs no tālākas izmantošanas. Krāsu un spīdumu pavedieniem piedod kausējuma sagatavošanas procesā. • Siltumizolācijas spējas - gludi pavedieni nesilda, bet teksturēta dzija labi silda. • Higroskopiskums - normālos apstākļos zems 3,5 līdz 4,5% • Ietekme uz cilvēka ādu - apģērbiem pārsvarā izgatavo plānus, mīkstus un gludus pavedienus, kuri pēc taustes ir patīkami. • Stiprība - Atkarībā no iegūšanas un izejmateriālu veida, poliamīdiem ir ļoti augsta berzes un stiepes izturība (2,5 reizes lielāka kā tēraudam). Mitrumā stiprība gandrīz nemaz nesamazinās. Aramīdam, ko izmanto tehniskiem mērķiem, stiprība ir pat 5 reizes lielāka nekā apģērbam izmantojamām šķiedrām un pavedieniem. • Pagarinājums - Ļoti augsts- 20 līdz 80% • Elastība, burzīšanās - Ļoti elastīgi, maz burzīgi. • Elektrizēšanās - Tā kā higroskopiskums ir zems, tad šķiedras un pavedieni stipri elektrizējās. Tomēr, apstrādājot materiālus ar antistatiskām vielām, šo negatīvo īpašību var mazināt. • Formas noturība - Poliamīdi ir termoplastiski, tāpēc materiāliem var viegli iegludināt plises un ieloces. • Termoizturība - Siltumizturības spējas samazinās pie 100°C, bet pie 215°C materiāls kūst.