Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:488890
 
Evaluation:
Published: 01.02.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  LAK izveidošanas priekšnosacījumi    3
1.1.  Amatniecības attīstības tendences parlamentārās republikas laikā    3
1.2.  Amatniecības attīstības tendences autoritārā režīma laikā    4
1.3.  Amatniecības kameras dibināšanas mērķis, uzdevumi, darbības nozīme    5
1.4.  Atjaunotā LAK darbība    6
2.  LAK struktūra    9
2.1.  LAK pārvalde    9
2.2.  Teritoriālās organizācijas    10
2.3.  Profesionālās organizācijas    11
2.4.  Uzņēmumi    13
3.  LAK funkcijas    16
  Literatūras saraksts    18
Extract

Pēc 1.Pasaules kara visa Eiropa bija saimnieciski izpostīta, arī Latvija. Latvijas saimnieciskās attīstības un iekšējās tirdzniecības svarīgākais uzdevums bija apgādāt iedzīvotājus ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Lai varētu attīstīties ražošana un lauksaimniecība, bija jārada darbarīki, instrumenti un lauksaimniecības tehnika. Pilsētās un laukos vietējā rūpnieciskā ražošana bija saistīta ar amatniecību, jo lielā rūpniecība bija iznīcināta vai daļēji sagrauta. Tautsaimniecības atjaunošanai savus pakalpojumus un preces piedāvāja kalēju un galdnieku darbnīcas, pa vairākām kopā vai atsevišķi darbojās drēbnieki, seglinieki, podnieki u.c. Radās pieprasījums pēc namdariem, krāšņu mūrniekiem u.c. ar celtniecību saistīto profesiju pārstāvjiem. Amatnieki bija pakļauti darba inspekcijai un attiecīgajiem noteikumiem. Valsts izveidoja un uzturēja amatniecības skolas. Valsts piekopa vietējās ražošanas atbalsta politiku, kura paredzēja iztikt iespēju robežās ar pašu izstrādājumiem. Tieši ar importa ierobežojuma politiku izskaidrojams mazo uzņēmumu skaita pieaugums, jo vieglāk un ātrāk pārkvalificēt ražošanu atbilstoši tirgus pieprasījumam salīdzinoši ar lielajām ražotnēm. Tomēr amatnieku kustībai trūka vienotības un apvienošanās kavējās. No kvalificētiem strādniekiem atšķiroties ar plašāku profesijas izpratni, personīgiem darba rīkiem, bieži arī pašu iekārtotām darba telpām un ilgajām darba stundām, amatniekiem grūti nācās pārvarēt savrupību. Tā jo sevišķi raksturoja sīkamatniekus, bet tādu uzņēmumu bija 38,3 tūkst. Toties noturību izrādīja vecās apvienības, piemēram, Jelgavas amatnieku ģilde un Svētā Jāņa ģilde Rīgā, kas apvienoja 32 amatu pārstāvjus no vairāk nekā 60 dažādām sekcijām. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register