Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:581459
 
Evaluation:
Published: 24.11.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
  Izmantotās literatūras apraksts    3
1.  Teorētiskā daļa    4
1.1.  Vilna    4
1.2.  Vilnas dziju daudzveidība    4
1.3.  Krāsvielu šķīduma    6
1.3.1.  Sintētiskās krāsvielas    6
1.3.2.  Dabiskās krāsvielas    7
1.3.3.  Kodināšana    8
1.3.4.  Dabisko krāsu daudzveidība    8
1.3.5.  Krāsošanas kļūdas, to labošana    9
2.  Praktiskā daļa    10
2.1.  Sintētiskās krāsvielas šķīduma pagatavošana    10
2.2.  Dabiskās krāsvielas šķīduma pagatavošana    11
2.3.  Kodinātāja šķīduma pagatavošana    12
2.4.  Batikotas (raibas) vilnas krāsošana    12
3.  Krāsošanas process    13
3.1.  Krāsošana ar sintētisko krāsvielu    13
3.2.  Krāsošana ar dabiskajām krāsvielām    13
3.3.  Kodinātāju ietekme uz krāsojumu    14
  Secinājumi    15
  Izmantotās literatūras saraksts    16
  Anotācija    17
  Anotation    18
  Pielikums    20
Extract

Secinājumi
Laikā, kad liela daļa pasaules ir pārņemta ar globālās sasilšanas domu, manuprāt, ikkatrs veids, kā var samazināt šī procesa attīstību ir uzslavējams. Lai arī kāds tas būtu.
Ir iespējams krāsot vilnas dziju ar dabīgajām izejvielām, bet vienīgais, ka krāsa sanāk nedaudz sliktāka nekā ja tiek krāsots ar sintētiskajām krāsvielām, bet tas tomēr ir dabai draudzīgāks process.
Senie latvieši spēja nokrāsot vilnu un vilnas dziju ar gandrīz jebkuru augu, bet visizplatītākās izejvielas krāsošanai bija sīpolu mizas un bērza lapas. Ļoti iecienīts bija arī madaru krāsojums, kas deva sarkanu krāsu.
Ozola, alkšņa un sīpolu mizas veiksmīgi tika izmantotas vilnas dzijas krāsošanā. Bija paredzēts, ka no sīpola mizām varēs iegūt dzelteno krāsu, no alkšņa - sarkano, bet savukārt no ozola – brūno. Sanāca, ka no sīpola mizām iegūtā krāsa ir gaiši sarkanīgi brūna, no alkšņa gaiši pelēcīgi brūna un no ozola ļoti līdzīga krāsa kā no alkšņa mizas. Iegūtie šķidrumi pēc augu novārīšanas un izfiltrēšanas bija ļoti dažādi, kas lika domāt, ka krāsas atšķirsies, bet neatšķīrās.
Darba veidošanā, precīzāk dzijas krāsošanā, tika izmantotas metodes, lai noteiktu kodinātāja ietekmi uz krāsas intensitāti. Kodinātājs tika izmantots trīs dažādos laikos: pirms krāsošanas, krāsošanas laikā un pēc krāsošanas. Ar šīs metodes palīdzību izdevās noteikt, ka kodināt pēc krāsošanas ir vispareizāk un vislabāk, jo šādi sanāca visizteiktākā un visspilgtākā krāsa. Ja būtu izmantots otrs vai pat trešais kodinātājs, tad varētu noteikt tieši šo kodinātāju ietekmi uz krāsas intensitāti.
Darba hipotēze netika pierādīta, jo krāsojot ar sintētisko krāsvielu sanāca izteiktāka un spilgtāka krāsa nekā krāsojot ar dabiskajām krāsvielām ( bet tas nenorāda uz to, ka šis darbs bija bezvērtīgs) šo darbu var izmantot meiteņu mājturības stundās kā materiālu, kurā izklāstīta vilnas dziju daudzveidība, un bez tam autoram izdevās iemācīties krāsot vilnas dziju ar to, kas sastopams dabā.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register