Secinājumi
Demokrātijas vēsture un pirmsākumi sniedzas jau 9. gadu simtenī pr. Kr. Tātad tā ir ļoti sena valdīšanas forma. Laikam ejot uz priekšu un cilvēkam mainoties, demokrātija arī mainās. Izciliem domātājiem ir savas teorijas un viedokļi kā valsts ir jāpārvalda demokrātiskā ceļā un šīs atziņas tiek pielietotas vēl mūsdienās. Mūsdienu demokrātiskajiem modeļiem arī ir vairākas teorijas, bet neviena no tām nav spējīga ideāli darboties praksē. Reāli pastāvošām demokrātiskām valdīšanas formām ir redzami trūkumi. Ideālos demokrātijas modeļus nav iespējams realizēt reāli pastāvoša valsts pārvaldīšanā, jo sabiedrība ir mainīgs lielums.
Darba ietvaros tika salīdzinātas Baltijas valstis un to valdošas demokrātijas līmeņi. The Economist Unit 2011. gada pētījums par pasaules valstu demokrātiju kvalitātēm liecina, ka visaugstākajā vietā reitingā ir ierindojusies Igaunija, otrajā vietā starp Baltijas valstīm ir Lietuva, bet trešajā vietā Latvija. Lai gan visas trīs valstis vienā kritērija saņem vienādu vērtējumu, un Latvija ar Lietuvu vēl divās, jāatzīst, ka vismazāk punktu visos pārējos kritērijos ir saņēmusi Latvija. Tātad, apskatot šos datus, var secināt, ka darba sākumā izvirzītā hipotēze (Demokrātijas līmenis Latvijā ir zemāks nekā pārējās abās Baltijas valstīs.) ir apstiprinājusies.
Lai uzlabotu demokrātijas līmeni valstī, Latvijas valdībai, ar sabiedrības iesaistīšanu ir jāveic virkne pasākumu, kurā politiskie notikumi kļūtu vēl caurspīdīgāki, sabiedrība tiktu vairāk iesaistīta politikas dzīvē katram valsts iedzīvotājam būtu brīvas tiesības izteikties.
…