• Kā radās ideja.
Būdams par mājskolotāju mācītāja un muižnieka ģimenēs Liepupē un Annas muižā pie Nītaures, viņš vēroja dzimtniecības šausmas. Kabineta klusumā uzaugušais kautrais Merķelis reiz naktī pēc sarunām ar dedzīgiem, bet neizlēmīgiem draugiem Merķelim dzima ideja sacerēt grāmatu: Latvieši filozofiskā gadsimta beigās”-veltīts cilvēku atbrīvošanai no feodālās ekspluatācijas.
• Par grāmatu.
Garlībs Merķelis, grāmatas autors, ievadā raksta par šīs grāmatas mērķi cīnīties pret dzimtbūšanu. “Es Vidzemes muižniecībai un garīdznībai varētu rādīt spoguli, kurā raugoties tās izlobītos pašas no sevis.” Latvieši ir dzimtcilvēki, ar kuriem muižnieki var rīkoties kā grib. Autors vēlas dzimtbūšanas atcelšanu, atklājot muižnieku nodarījumus šajā grāmatā. “Dokumentiem, ko es varētu izlietot, būtu jāpierāda, ka latvietis ir vergs vai arī ka viņam ir cilvēka tiesības būt brīvam.”
Autors ir pārliecināts, ka starp muižniekiem, kas tiranizē savus zemniekus, starp mācītājiem, kas atstāj novārtā pienākumus, atrodami daudz tādu, kas ir sirsnīgi vīri, mīļi un rūpīgi tēvi, augstsirdīgi un uzticami draugi, daudzējādā ziņā augsti godājami cilvēki. Bet Merķelis nesaprot to, kādēļ viņi kļūst neuzticīgi saviem principiem, tikko runa ir par latviešiem? Un kas viņus tikai pret pēdējiem padara nežēlīgus, mantkārīgus, viltīgus? Diemžēl Merķelis pats atzīst, ka nekas cits kā paradums ļaunu redzēt un postīgi vieglā likumīgā iespēja ļaunu darīt, tiklīdz to prasa savtība vai kāda kaislība. Autors cīnās tikai pret nelietībām, kas kā senu laiku kauna stabi vienmēr pastāv un ievaino jauno paaudžu sirdis. Autors mudina iznīcināt ļaunumu un saudzēt to, kas kļūdās, un cienīt viņu, ja viņš citā ziņā pelna cienību!…
