It visam, ko šodien pasaulē darām, ir kāds mērķis. Šo dažādo mērķu izpilde un izpildes kvalitāte ir tieši atkarīga no motivācijas. Vēlme sasniegt mērķi kalpo par motivāciju mūsu rīcībai. Cilvēka motivāciju var redzēt dažādās lietās, piemēram, bērns agri no rīta ceļas tāpēc, lai dotos uz skolu. Mazākus bērnus tam motivē vecāki, jo bērns iet uz skolu, lai dabūtu labu atzīmi un vecāki būtu apmierināti, lai viņi nesodītu bērnu, bet bērnam pieaugot viņš saprot to, ka, ja viņam būs laba izglītība, tad viņam būs labs darbs, un līdz ar to labi dzīves apstākļi. Tas nozīmē, ka laikam ejot motivācija var mainīties, bet mērķis var palikt iepriekšējais. Šajā gadījumā mainījās motivācijas veids no ārējās uz iekšējo motivāciju.
Apskatot motīvu rosinošos faktorus, par lielu problēmu izglītības sistēmā šodien saskatu izglītības sektorā strādājošo būtisku darba algas samazinājumu, jo darbiniekiem viens no būtiskākajiem motivējošajiem faktoriem ir darba samaksa, un to samazinot var būtiski ciest izglītības kvalitāte, jo motivācija tieši ietekmē darba atmosfēru, saskarsmi un darba ražību. Glābjot valsts ekonomisko situāciju, galveno motivējošo faktoru samazinājums izglītības sektorā strādājošajiem šodien ļoti būtiski ietekmē ekonomisko situāciju nākotnē, jo no tā cieš izglītojamie, kas savukārt veidos ekonomiku nākotnē. Ar to vēlos uzsvērt, ka darba samaksas samazinājums nav ilgtspējīgs.
Izejot no apskatītās problēmas pētnieciskajam darbam par mērķi izvirzu noskaidrot izglītības sektorā strādājošo darba motivāciju.
Darba sākumā izvirzīta hipotēze – darba algas samazinājums rada izglītības darbinieku motivācijas zudumu.
Lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi uzstādu sekojošus darba uzdevumus:
1.iepazīties un apkopot pieejamo informāciju par pētāmo tēmu, izskaidrot biežāk lietotos terminus „motivācija”, „atlīdzība”, „atzinība”.
2.apzināt situāciju par izglītības sektorā strādājošajiem Baldonē,
3.izdarīt secinājumus par darba motivāciju izglītības sektorā strādājošajiem Baldonē.…
