Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,72 (18%)
Discounted price*:
3,27
Purchase
Add to Wish List
ID number:907787
Author:
Evaluation:
Published: 07.12.2015.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  JŪRAS KAUJU VĒSTURE    4
2.  PASAULES SLAVENĀKĀS JŪRAS KAUJAS    6
2.1.  Kauja pie Midvejas salas    6
2.2.  Pūniešu kari    7
2.3.  Vikingi - iekarotāji un kolonisti    8
2.4.  Okinavas kauja    10
2.5.  Normandijas kauja    11
2.6.  Leites līča kauja    12
3.  LATVIJAS VĒSTURES SPILGTĀKĀS JŪRAS KAUJAS    13
3.1.  Kauja pie Visbijas    13
3.2.  Kauja pie Zundas    14
3.3.  Kauja par Rīgas jūras līci    16
  NOBEIGUMS    18
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    19
Extract

NOBEIGUMS
Jau republikāniskās valdīšanas perioda beigās, t.i. no pirmā līdz trešajam gadu simtenim p.m.ē., Romas impērija izpletās līdz milzīgiem izmēriem. Dabiski, ka bez vareniem jūras spēkiem pārvaldīt teritorijas, kas stiepās gar visu Vidusjūras Eiropas piekrasti no Bosfora līdz Gibraltāram, pluss vēl ziemeļu Āfrikas daļu, Mazāziju un vidējos austrumus, būtu bijis pārāk apgrūtinoši .
Pie pirmās sadursmes ar Karfagenu romieši saprata, ka nevar cerēt uz uzvaru, ja nav spēcīgas jūras kara flotes. Ar grieķu speciālistu palīdzību viņi īsā laikā uzbūvēja 120 lielas kaujas galeras un pārnesa uz jūru savas karošanas metodes, ko piekopa uz sauszemes - tieša cīņa karotājam pret karotāju, izmantojot personīgos ieročus. Romieši izmantoja abordāžas tiltiņus. Pa šiem tiltiņiem, kas ar asu āķu palīdzību iecirtās ienaidnieka kuģu klājā, neļaujot tam manevrēt, romiešu leģionāri iebruka ienaidnieka kuģī un uzsāka kauju tiem raksturīgā manierē.
Romiešu flotei, tāpat kā tā laika grieķu flotei, bija divu veidu kuģi - „apaļīgi” tirdzniecības un slaidie kara kuģi. Ir vēsturiskas liecības par lieliem kuģiem, kas bija līdz 60 metriem gari, 14 metriem plati un 13 metru augsti, un varēja pārvadāt līdz 100 t kravas. Šo kuģu galvenie elementi bija ķīlis, brangas un apšuvums.
Daži uzlabojumi tika veikti buru aprīkojumā. Neapšaubāmi buras bija kļuvušas daudz nozīmīgākas, it īpaši tālākos pārgājienos, kas tajā laikā tika veikti pat līdz Indijas krastiem.
Grieķu jūrasbraucēji bija atklājuši, ka ziemeļrietumu musoni kalpoja ne tikai kā dzinējspēks, bet norādīja arī virzienu, kā daudz vēlāk kompass. Ceļš no Itālijas uz Indiju un atpakaļ, pa vidu ar pārcelšanos ar karavānu un pa upi no Aleksandrijas līdz Sarkani jūrai, prasīja aptuveni gadu. Agrāk ceļš ar airiem gar Arāvijas jūras piekrasti ritēja daudz ilgāk.

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Jūras kaujas”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/907787

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register