2.2.Stimulējošās motivēšanas teorijas pielietošana izglītības iestādes darbinieku motivēšanā
Stimulējošās motivēšanas teorijas metodes nedrīkstētu izmantot neapzināti, mehāniski. Ja direktora mērķis ir labvēlīgas situācijas radīšana, lai stimulētu pedagogus un pārējos izglītības iestādes darbiniekus arī nākotnē darboties efektīvi, tad direktors var pielietot dažādas pozitīvās stimulēšanas metodes. Ja mērķis ir pozitīvu rīcību stimulēšana nākotnē, jo ir cerība, ka darbinieka kauna sajūta vairs neatļaus viņam strādāt nolaidīgi un bezatbildīgi, tad tā būs izvairīšanās stimulēšanas metode. Domājot par soda stimulēšanas metožu pielietošanu praksē, direktoram jāizsver, vai tas tiešām ir neizbēgams un sākumā apdomāt, vai izvairīšanās metodes pielietošana nebūtu piemērotāka. Soda stimulēšanas metožu nepamatota lietošana izraisīs nopietnu konfliktsituāciju.
3. Secinājumi
1. Izglītības darbinieku motivēšanai ir liela nozīme izglītības iestādes mērķu sasniegšanā
2. Motivācija ir darbinieka ieinteresētība veikt noteiktu darbu, un motivācijai vienmēr seko rīcība.
3. A.Maslovs secina, ka katrs cilvēks konkrētā momentā atrodas kādā vajadzību hierarhijas līmenī, kas atbilst viņa vajadzību apmierinājumam. (Šmite, A. 2006)
4. Pēc F. Hercberga motivēšanas teorijas higiēnas faktoru klātbūtne mazina iespēju attīstīties neapmierinātībai ar darbu.
5. Ar stimulējošās motivācijas teorijas pielietošanu praksē vadītājam jābūt uzmanīgam, jo nepamatota šo metožu lietošana, var radīt nopietnas konfliktsituācijas un neveicinās motivācijas paaugstināšanos darbiniekam.
6. Lai īstenotu motivāciju izglītības iestādē, direktoram ir jāizzina pedagogu vajadzības, intereses.
…