Pāvila Rozīša romāna "Ceplis" analīze

Personāžu dialogi un monologi ir ironijas - apslēpta izsmiekla pilni: Pagaidi, putniņ, gan tu reiz nokļūsi manos nagos, tad no slazda vairs laukā netiksi! / Ak tu mī un žē, pat naudas viņam nav! / Vai tad tu domā tik glumu zuti uzreiz dabūt murdā? Rakstnieks perfekti ir piemeklējis oriģinālus salīdzinājumus - Frakoti kungi kā melni strazdi/ Kā piesarkušas ēnas lidoja sulaiņi/ Sausene dzīvoja noslēgusies kā āpsis savā alā. Nav aizmirstas arī metaforas, epiteti - Balsī skanēja pavēlošs tērauds/ Naudas makšķerētāji.
Romāns ir bagāts ar domugraudiem un atziņām - Veca veļas mazgātāja ir vērtīgāka par jaunu sliņķi. / Manas domas lido tālāk par veļas baļļu./ Pa laukiem un mežiem var skraidīt ar jaunu lunkanu mīļāko, bet ne ar bagātu tūļu./Manta nosaka visu pasauli. Kam viņas daudz, tie visi vareni.
Pāvils Rozītis ir radījis darbu, kurā ikviens laikmets var atrast kaut ko sev atbilstošu. Rakstnieka izveidotajā tēlu galerijā var ieraudzīt gan pagātni, gan tagadni. Darbu lasot, var gan uzjautrināties, gan pasmīnēt. Skaidrs, ka arī mūsdienu sabiedrība ir ļoti līdzīga romānā aprakstītajai. Arī šodien cilvēka pasaules uztveri veido plašsaziņas masu līdzekļi - laikraksti/radio/televīzija. Raksturīgi, ka arī mūsdienās līdz ar katru nākamo avīzes numuru, teleziņu raidījumu, iepriekšējais ziņu saturs ātri tiek aizmirsts un lasītājs/skatītājs/klausītājs atkal slavē tos, kurus nesen nopēla, atkal padarot par varoņiem tos, kurus jau reiz nogrūda no slavas troņa.
Un vēstures paradokss – tas atkārtojas atkal un atkal no jauna.
…