Kur pazūd individualitāte? Vienīgais, kas mierina, ir tas, ka mani nemainīs neviens vējš, kas sejā pūš, neviens spēks, kas mugurā grūž. Pasaule nedaudz sāk atvērt acis. Drīz es brīvi varēšu doties uz “visu iespēju zemi”, kur neviens neteiks, ka pārstāvi bezjēdzīgu kultūru, jo valsts prezidentam ādas krāsa būs tādā, kāda ir manā dvēselē.
Es neļaušu nevienam aizkadrā graizīt manus sapņus.
…
