Arkls kā sētas jeb ciemata mērvienība pastāvēja jau vikingu laikos.
Zemes arkls – saimniecības (ciemata) kadastrālā mērvienība, kas atspoguļoja tās ienākumus jeb maksātspēju, jo ietvēra sevī:
Zemes platību;
Zemes labumu;
Nodrošinājumu ar cilvēkiem;
Nodrošinājumu ar vilcējspēku (zirgiem);
Nodrošinājumu ar darbarīku – fizisko arklu.
Arklos parasti izteica tikai sējumu platību, ne visu zemi, arkla lielums bija atkarīgs no tā, vai saimniecības lietošanā bija tikai pastāvīgie tīrumi vai līdumi, vai to kombinācijas. Arklos izteica tikai apstrādājamo zemi, tai klāt nāca vēl reālās vai ideālās piedevas – pļavas, ganības, bišu dravas u.c.…
