Asīrija (senatnē Ashur, Ashshur vai Assur) bija sena valsts Tuvajos Austrumos. Tās attīstības agrīnā stadijā tā pletās uz dienvidiem apmēram no mūsdienu Irākas ziemeļu robežas, aptvēra Tigras upes ieleju un vairākas tās pietekas. Austrumos Asīrija robežojās ar Zāgrosas kalniem, bet rietumu virzienā pletās Mezopotāmijas (Divupes) līdzenums. Dienvidos Asīrija robežojās ar Šumeru (vēlāk Šumera Akada, pēc tam Babilonija). Lielākās Asīrijas pilsētas bija Ašūra (mūsdienu Šārkata Irākā) un Ninīve (mūsdienu Mosulā).
Asīrijas izcelšanās
Mūsdienu Irākā, Mezopotāmijas ziemeļu daļā, Tigras upes labajā krastā atrodas neliela provinces pilsētiņa – Aš-Šārkata (Ash-Sharqat). Tā ne ar ko īpašu neatšķīrās no daudzām citām līdzīgām senās Mezopotāmijas pilsētām. Vienīgi ar to, ka tā ir pazīstama arī kā Ašūra – senās Asīrijas galvaspilsēta.
Ašūra atradās izdevīgā vietā – tās tirgotāji, kas bija cēlušies no vietējiem iedzīvotājiem – asīriešiem, kontrolēja svarīgus tirdzniecības ceļus, kas savienoja hetu kontrolēto Mazāziju un Babiloniju. Asīriešu amatnieki jau agrāk par citām tautām bija apguvuši dzelzs apstrādes noslēpumus, iespējams, pārņemot dzelzs tehnoloģiju no hetiem.…
