-
Filosofija
Izziņas cikls: zinātniskā problēma – hipotēze – teorija.
Cilvēka izzinošā attieksme pret apkārtējo pasauli rodas kopā ar cilvēka apziņu, domāšanu un attīstās kopā ar cilvēka evolūciju. Viens no izziņas procesa izziņas formām (ikdienišķā, zinātniskā, ārpuszinātniskā) ir zinātniskā izziņa. Tā ir mērķtiecīga darbība jauno zināšanu producēšanai cilvēcei, izmantojot specifiskas izziņas formas: zinātnisko problēmu, hipotēzi, teoriju ar mērķi aprakstīt, izskaidrot un paredzēt realitātes objektu un cilvēku darbības.
Viens no mūsdienu XX gadsimta filozofiem Karls Raimonds Popers (1902.-1994.) ir pazīstams it īpaši ar saviem darbiem zinātnes teorijā. Pēc Popera domām Visas zināšanas ir pieņēmumi, visas teorijas – hipotēzes. Izziņa vienmēr iziet no kāda pieņēmuma, katra pieredze ir teorija. Patiesu teoriju nav iespējams sasniegt, taču teorijas var kļūt arvien ticamākas. Pēc Popera atziņas izziņas iegūšana notiek pēc sekojošas shēmas:
problēma, kas tiek izskaidrota ar kādu pagaidu teoriju, tad tā tiek pakļauta kļūdu novēršanas pārbaudei eksperimenta vai diskusijas ceļā, rezultātā izvirzoties nākamai problēmai.…
Filozofija – no grieķu valodas philosophia – philein – mīlēt; sophia – gudrība. Filozofija ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārīgajiem principiem, arī mācība par esamības un izziņas vispārīgiem principiem, kā arī filozofiska mācība, pasaules uzskats, prātojums, uzskatu kopums. Jautājumi par esamības jēgu, par visu lietu būtību, par apkārtējās pasaules izpratni, par cilvēka vietu pasaulē ir mūsu domāšanas pamats, tādēļ atbildes, kādas filozofija sniegusi kopš antīkās sabiedrības laikiem līdz mūsdienām kaut arī mainījušās, tomēr savā būtībā tās ir palikušas tādas pašas. Filozofi darbojas tajā pašā garīgajā vidē, ko veido gan reliģijas, gan politoloģijas darbinieki, gan literāti, gan mākslinieki, kuri centušies saprotami izskaidrot un iespēju robežās uzskatāmi parādīt svarīgākās problēmas, kā izprast kopsakarības starp priekšstatiem, savstarpējām attiecībām, sabiedrības iekārtu, kultūras iemaņām un normām, un realitāti, esamību.
