Freids savā grāmatā „Īgnums kultūrā” mēģina parādīt cilvēku kā kultūras ierobežotu būtni. Liekas pat, ka kultūra jau ir kļuvusi tik patstāvīga un neatkarīga, ka spēj pati sevi attīstīt un ierobežot cilvēku pretēji viņa gribai. Viņš sāk ar cilvēka iekšējās, garīgās dzīves raksturojumu un tās salīdzināšanu ar pilsētas veidošanos (seno Romu) – dvēseles dzīvē nekas, kas tajā izveidojies, nevar pazust, viss kaut kādā veidā saglabājas un piemērotos apstākļos atkal var tikt izpausts. „Visu priekšpakāpju saglabāšana līdzās beigu veidojumiem ir iespējama tikai dvēseliskajā, taču mēs nespējam šo norisi padarīt uzskatāmu.”…
