1.3.1. Skābo augšņu kaļķošana.
Latvijas republikā sastopamas diezgan lielas platības vidēji un stipri skābu augšņu, kurās skābuma dēļ nav iespējams iegūt augstas ražas. Lai uzlabotu skābu augsni, ir jāveic kaļķošana.
Augsnes reakciju regulē ar kaļķošanu, ievadot augsnē Ca+2 un Mg+2 jonus, kas neitralizē H- un OH- jonus. Kaļķošana nepieciešama, ja pH minerālaugsnēs <5,5, bet kūdrā <5,0.
Kaļķošanai lieto dažādus materiālus-dedzinātos un veldzētos kaļķus, malto kaļķakmeni, dolomīta miltus, cementa putekļus, cukurfabriku filtrkaļķus, kaļķainu kūdru, malto dolomītu u.c. Šo materiālu iedarbība atkarīga no kalcija un magnija jonu summas, jo augsnes skābumu neitralizē ne vien CaCO3, bet arī CaO, MgO, MgCO3 un citi kalcija un magnija savienojumi. Kopējo neitralizējošo darbību parasti izsaka CaCO3 veidā. Kalcija karbonāta deva savukārt atkarīga no augsnes skābuma, mehāniskā sastāva un trūda satura.
Smagākām augsnēm jālieto lielākas CaCO3 devas nekā smilts augsnēm un tāpat arī trūda bagātām augsnēm lielākas devas nekā trūda nabagām augsnēm. Māla daļiņas un trūdvielas palielina augsnes puferspēju-spēju pretoties reakcijas izmaiņām.
…
