Manuprāt, kamēr nebijām iestājušies Eiropas Savienībā, mums tā likās īsta „paradīze”. Domājām, ka beidzot mūsu Latvijai piešķirs daudz naudas un vēl dažādas „ekstras”, bet iestājoties sapratām, ka nemaz tā nav. Es domāju, ka tā ir pilnīgākā utopija, izdomāta „sapņu zeme”, kur viss ir ideāli. Mēs bijām piemirsuši, ka, lai tāda attīstības valsts kā Latvija „izsistos”, ir vajadzīgs laiks un reāla darbība, jo arī attīstītajām Eiropas Savienības valstīm taču jādzīvo uz kāda rēķina. Negribētos pielīdzināt, bet man prātā iešāvās fragments no Džordža Orvela darba „Dzīvnieku ferma”, kur aitas bija vienas no varonēm un, viņām varēja ieskaidrot visu un viņas tam ticēja...
Nobeigumā varu tikai teikt, ka visu jācenšas darīt pašam, neuzticēties nevienam. …
