Biržu aizsākumi tiek saistīti ar divām Eiropas vietām - 12.un 13.gadsimta Itālijas pilsētām un Beļģijas (Flandrijas) pilsētu Brigi (Bruges). Tirgotāji no Florences, Venēcijas un Norvēģijas regulāri satikās Hanzas līgas pilsētā Brigē kādas mājas, Vlamingstraat 35, priekšā, kurā dzīvoja flāmu patriciešu ģimene Van der Buerse un kuras ģērbonī bija attēlotas trīs ādas somas jeb maki.
Pirmais publiski emitētais vērtspapīrs tiek saistīts ar 14.gadsimta Venēciju. Venēcijas pārvaldītāji izlaida parādzīmes, lai iegūtu līdzekļus pilsētas parāda atmaksai kaimiņvalstīm. Venēcijas pārvaldnieku piemēram sekotāji netrūka. Tā piemēram, 1693.gadā arī Anglijas karalis Viljams pārdeva parādzīmes ar fiksētu procentu likmi 10%, iegūstot vienu miljonu mārciņu. Savukārt pirmās publiski emitēto akciju laidiens tiek saistīts ar 1602.gadu un Dutch East India Company dibināšanu. Šis akcijas pirmo reizi tika publiski tirgotas par dažādām cenām Amsterdamā. Toreiz akcijas tirgot bija daudz sarežģītāk, jo tie nebija uzrādītāja vērtspapīri kā pārsvarā Eiropā mūsdienās, bet gan vārda vērtspapīri, un tirdzniecība ar šiem vērtspapīriem notika kādā no blakusistabām Amsterdamas preču biržas telpās. …
