Pasaulē ir daudz dažādu psihoterapijas virzienu. Liela daļa no tiem ir pārstāvēti arī Latvijā – tas nozīmē, ka praktiķi darbā izmanto sava virziena teorētiskās atziņas un praktiskos paņēmienus. Virzieni savā starpā atšķiras ar teoriju, kā arī ar darbā lietotajām metodēm. Teorija ir atbildes uz jautājumiem “kas ir cilvēks, kas tam liek rīkoties tā vai citādi, kas (kāda) ir personība”. Darbā lietotās metodes atšķiras mazāk – pārsvarā tā ir un paliek saruna, bet balstoties uz savas teorijas pamatuzskatiem, tā tiek dažādi veidota un vadīta.
Robežas starp psihoterapijas virzieniem nav stingri noteiktas – katrs psihoterapeits savā darbā izmanto tās metodes, kuras pēc viņa priekšstatiem vislabāk palīdz konkrētajam klientam dotajā situācijā. Ar laiku katrs terapeits izveido savu līdzekļu, paņēmienu un teorētisko uzskatu komplektu, kuru arī izmanto ikdienas darbā. Tā piemēram – eksistenciāls terapeits savā darbā var izmantot kādu paņēmienu no psihodrāmas, vai arī – kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas pārstāvis – smilšu terapijas līdzekļus. Neviens no psihoterapijas virzieniem nav labāks vai sliktāks kā citi. Atsevišķās situācijās, atsevišķiem terapeitiem un atsevišķiem klientiem ir piemērotāki vieni virzieni, citās situācijās sekmīgāki būs citi. …
