Rakstīt par šo tēmu es izvēlējos tādēļ, ka, manuprāt, mūsdienu sabiedrībā šis jautājums varētu būt aktuāls. Esmu pamanījusi, ka arvien vairāk tiek runāts par dzimumu vienlīdzības jautājumiem un to, kas sabiedrībā tiek gaidīts no sievietes un, kas no vīrieša. Šajā esejā es centīšos izklāstīt savas domas par to vai „sievišķība” ierobežo sievietes un, centīšos savu viedokli arī pamatot ar dažādiem piemēriem.
Jau ilgu laiku viens no galvenajiem jautājumiem sieviešu pētniecībā ir sievišķības veidošanās. Kas tad īsti ir šī „sievišķība”? Krievu rakstnieks V.Rasputins ir devis sava veida sievišķības definējumu: „Rūpēšanās ir sievietes būtība. Mierinājums, siltums, mīļums, pakļaušanās, barošana, uzticība, maigums, elastība, žēlastība- no visa tā sieviete ir izveidota”1 Tomēr feministes ir daudz kritizējušas šo nostāju un arī es tai īsti nepiekrītu.…
