Tā ir estētiska kategorija, kura atspoguļo neatbilstību starp nepilnīgu, novecojušu, nepilnvērtīgu parādību saturu un to izpausmes formu, kura pretendē uz nozīmību. Komiskā objekts parasti ir sabiedriskā parādība, kura ir nodzīvojusi savu laiku, bet kura cenšas arī tālāk apliecina sevi kā progresīvu. Kā traģiskais, tā arī komiskais raksturo pretrunas, kuras piemīt pašai dzīvei.
Precīzāk runājot, komiskais rodas satura un formas nesakritības dēļ. Tā novecojošā satura mēģinājums “pārģērbties” jaunā, neatbilstošā formā izsauc vienmēr komiskas jūtas. Komisks ir snobs vai jaunbagātnieks, kurš uzdod sevi par kādu citu, nevis par tādu, kāds viņš ir patiesībā. Komisks ir tukšs, nenozīmīgs cilvēks, kurš pretendē uz dziļdomību. Komiskā estētiskais pārdzīvojums izpaužas smieklos, visās to emocionāli psiholoģiskajās niansēs. Pēc emociju rakstura un kulturālā līmeņa smiekli var būt mīlestības pilni, aizkustinoši, traģikomiski, izsmalcināti, slimīgi, veselīgi, rupji utt. Nekur tik spilgti neatklājas cilvēka raksturs kā veidā, kā viņš smejas un ko uzskata par smieklīgu.
…
