Holistika – izziņas teorijā – virziens (teorija), kas uzsver fiziskā un garīgā vienotību. Saskaņā ar šiem uzskatiem indivīds ir nedalāms un darbojas kā veselums. Holistiskā pieeja vienmēr paredz saglabāt veselumu, vienotības veidošanu kā īpašu darbību, piemēram, zināšanu un prasmju kompleksu veidošanu un vērtēšanu, tās mākslīgi neatdalot vienu no otras.
Centrā tiek izvirzīts cilvēks kā ar gribu, tā ar sajūtām apveltīta, darbīga būtne visās dzīves jomās – un šis veselums nekādi neaptver tikai saprātu vien. jebkura vienpusīga prāta veidošana būtu pretrunā ar skatījumu uz cilvēku visā viņa spēku kopumā.
Realizējot humānās pedagoģijas virzienu, Latvijas pedagoģijas zinātnes pārstāvji ( A.Špona, Dz.Meikšāne, I.Plotnieks, D.Liģeniece u.c.) balstās uz kopveseluma pieejas modeli, raksturojot bērna attīstības un audzināšanas iespējas, respektējot gan bērna dabas dotos raksturotājus, gan bērna un vides mijdarbības nosacījumus, gan paša bērna aktivitāti.…
