Cilvēka izskatīšana īpašā filozofijas tematā ir nosacītā vajadzība nedalāmā pieejā viņa pētīšanā. Šī vajadzība attīstās tādā mērā, ka interese pret cilvēku kļūst par universālu tendenci konkrēto zinātņu kopskatā: politekonomijas un socioloģijas, bioloģijas un medicīnas, astronomijas un ģeogrāfijas. Tā ir diktēta zinātniski – tehniskai rezolūcijai, cilvēcības attīstība kā pasaules savienība, globālo problēmu paasināšana un jauno, traģiski saspringtu jautājuma skaņošanu par cilvēku progresa izdevumiem XXI gadsimtā.
Sākot ar XIX gadsimta otro pusi, kad kļuva par vispāratzītu, ka cilvēks ir bioloģiskās revolūcijas produkts, ir centrāls visā antropoloģijas problemātikā, rādījās jautājums par pamat atšķirībām starp cilvēkiem no augsti organizētiem dzīvniekiem un par šo atšķirību zinātniskiem skaidrojumiem.…
